Nelasīto grāmatu plaukts

Advertisements

Izlasīto grāmatu plaukts

Čau! Saņēmos un izgāju cauri pirmajam, izlasīto grāmatu plauktam.

Btw – kāds bijis uz Barona ielas Zvaigzni izmantot 30% atlaidi visam? Es diezgan labi sevi nokontrolēju, man šķiet. Cilvēku ka mudž, diezgan ātri izbesījos, bet prieks par pirkumiem, protams.

Centīšos nākamnedēļ uzfilmēt otro plauktu, kur ir nelasītās.

Kā man gāja lasīšanas maratonā

Īsi un konkrēti – no izvēlētajām septiņām grāmatām izlasīju trīs, ceturto iesāku un izlasīju daļu no piektās, tāpēc esmu visnotaļ apmierināta, jo tas izdevās īpaši neiespringstot. Kopā izlasīju 532 lappuses, kas, protams, nav nekas fenomenāls, bet tomēr patīkami, jo vidēji vairāk par 200 lpp. nedēļā nelasu.

Grāmatas, ko izlasīju: Brokastis Tifanijā, The Paranormal Caught on Tape un The Illustrated Book of Shakespear’s Verse. Iesāku One Day in the Life of Ivan Denisovich un izlasīju daļiņu no jau iesāktās Klārksona The Top Gear Years.

Visinteresantākā šķita grāmatiņa par Ivanu Denisoviču, to ar prieku turpinu lasīt. Šekspīra sacerējumi bija diezgan grūti uztverami, jo angļu valoda bija senlaicīga, tāpēc liela daļa bija wtf. Tifanija atstāja meh sajūtu, it kā interesanti, bet īsi stāsti reti kad atstāj iespaidu uz mani, tāpāc tos arī tik reti lasu. Un Klārksons kā jau vienmēr lika pasmidīt.

Sapratu, ka galvenais ir izvēlēties mazas, interesantas grāmatiņas, kas ātri iet us priekšu un iedvesmo pieturēties izaicinājumam, tad arī tāds lēn-lasītājs kā es varu piedalīties.

IMG_2125

Booktubeathon 2017

Pirms pāris dienām atradu lapu, kurā sarakstīts mans 2014. gada booktubeathon plāns un kā man gāja. Izrādās toreiz nedēļā izlasīju vairāk kā 900 lappuses, kas tagad liekas kosmiski, bet biju jau par tādu lietu pilnīgi aizmirsusi. Un  kā reiz tūliņ sāksies nākamis! Tāpēc esmu visu izdomājusi, sameklējusi un gatavojos nākamnedēļ brīvajā laikā turēt degunu tikai grāmatās.

Maratons sākas no šīs svētdienas pusnakts līdz nākamās svētdienas pusnaktij (24.-30. datums). Šī gada septiņi izaicinājumi ir:

  1. Lasīt grāmatu, kurai uz vāka ir cilvēks. Mana izvēle – Top Gear Years ar Klārksonu uz vāka.
  2. Lasīt grāmatu, par kuru visi runā (hyped book). Man tādu nav. :D Nu, tikai Troņu spēle, bet tā ir par biezu. Izvēlējos Brokastis Tifānijā – gan jau kādreiz ir bijusi hyped, jorpojām populāra.
  3. Vienu grāmatu izlasīt vienā dienā. Izvēlējos The Paranormal Cought on Tape – daudz bildīšu.
  4. Lasīt grāmatu, kurā ir tēls, kurš ļoti atšķiras no tevis. One Day in Life of Ivan Denisovich – viņš ir vīrietis ieslodzījumā, es neesmu. :D
  5. Vienu grāmatu lasīt tikai ārpus mājām. Šis uzdevums man nepatīk, bet ja nu tomēr, tad tā būs Aspazijas dzeja.
  6. Lasīt grāmatu, kuru nopirki tikai dēļ vāciņa. Illustrated Shakespear’s Verse – uzķēros jo spīdīgs vāciņš un muguriņa.
  7. Izlasīt 7 grāmatas. Nezinu, vai man tas vispār būtu reāli. Septīto izvēlējos bērnu grāmatu Viktorijas laika spoku stāsti.

IMG_2125

Protams, visas grāmatas ir plānas un tādas, kuras tiešām varētu izlasīt vienā dienā, lai nav tā, ka nolemju sevi neveiksmei jau pašā sākumā. Klārksons tād lielāks, bet trešdaļa jau izlasīta un ātri iet uz priekšu.

Vēl kāds grasās piedalīties? Es priecātos par cīņu biedru, mani draugi nelasa. :D

Par lāču mammu – Zvēri un cilvēki (Biruta Eglīte)

300x0_zveriuncilveki_978-9934-0-5399-3.jpg398 lpp., 2015. gads, Zvaigzne ABC,

Visi zinam, kas ir lāču mamma, kas ir Ilzīte, kāds noteikti arī atceras Mades gadījumu. Bet kas īsti ir Velga Vītola? Grāmatā stāstīsts par Velgu jau no bērnības, skolas laikiem, studiju gadiem un arī par darbu Līgatnē, kas vienkārši ir kas neticams.

Lai dotu ieskatu, viens no pārsteidzošakajiem gadījumiem ir tas, kā viņai vienai pašai izdevās izmukušo lāceni aizvilināt 1 km pa ceļu un mežu atpakaļ iekšā voljērā. Deva kārumus, runājās, pat fotografēja, un apkārt nomalē bija pārbijušies mednieki, kas nevarēja vien nobrīnīties par viņas drosmi. Šādu gadījumu ir pilna grāmata, visīstākie piedzīvojumu stāsti. Grāmatā vairākas nodaļas sadalītas “pa dzīvniekiem” – visi apraksti par lūšiem vienā, nodaļa par vilkiem nākamā utt., tāpēc arī par dzīvniekiem var daudz ko uzzināt.

Velga, man šķiet, audzinājusi visus Latvijas meža zvērus – stirnas, aļņus, lāčus, lapsas, lūšus, briežus, ežus, arī putnus un vēl un vēl… Cik nenormāli interesanti un briesmīgi grūti. Zinu, ka muļķīgi salīdzināt, bet es savu kaķenīti izaudzināju, kopš viņai bija nedēļa – ar visām nakts barošanām un ķēzīšanu kur pagadās, tāpēc es it kā mazliet saprotu Velgas saikni ar izaudzinātajiem dzīvnieku mazuļiem – lācenīte Ilzīte viņai ir kā pašas bērns, audzināts un lolots kopš dzimšanas, bet Ilzītei viņa vienkārši ir mamma – milzīgs lācis nāk pie cilvēka mīļoties un dot bučas. Viņa tāda Eiropā esot vienīgā.

Bet ne viss ir kā pasakā. Tas ir neiedomājami smags darbs, kad tu visu savu laiku velti kādai dzīvībiņai, pieķeries, un tad notiek kāds negadījums, un zvēriņa vairs nav. Pārdzīvojumi ir briesmīgi un es apbrīnoju viņas stipro raksturu gan attiecībā uz dzīvniekiem, gan darbā (jo vadība bieži pieņem pilnīgi nedraudzīgus lēmumus) un privātajā dzīvē, kas arī nav bijusi viegla.

Godīgi sakot, man pilnīgi vienalga, cik vienkāršā stāstījumā grāmata sarakstīta, es tai vienkārši aizrautīgi plūdu cauri. Smējos un raudāju, goda vārds, un man tā nekad nav. Kaut ko lasot, citreiz pasmaidu, bet kāda vēl raudāšana, tas ir absurds. Bet te nu es esmu – vakar 2.30 pa nakti sēžu un lasu ar miglainām acīm. Grāmata mani saraudināja 3x un šī ir vienīgā, kurai tas izdevies. Dikti emocionāla un mīļa grāmata, iesaku visiem dzīvnieku draugiem. Noteikti patiks arī tiem, kas lasīja Ingmāra Līdakas “Zoodārzs manā pagalmā”. No piecām zvaigznēm dodu astoņas. Esmu izsmelta un gribu uz Līgatni.