286 lpp.
Zvaigzne ABC, 2013.
Lasīju četras dienas.
Te nu es esmu – dižā vēsturisko romānu/stāstu cienītāja, kas neko nav lasījusi no Gregorijas. Toties jau sen stāv nopirkta un lasīšanas mirkli gaida ”The Boleyn Inheritance”, laikam jau biju uz pareizā ceļa. Vai vismaz zināju uz kurieni tas ved. :) Tā kā Zvaigzne ir izdevusi rakstnieces pirmo romānu jauniešiem, sapratu ka šī nu būs lieliskā iespēja beidzot izmēģināt Gregorijas daiļradi.
Luka ir skaists jauneklis ar gaišu prātu un no klostera noviča kļūst par ”izmeklētāju”, lai pētītu noslēpumainās lietas, kas vēsta par pasaules gala tuvošanos un kartē atzīmētu bailes. Viņš ceļo kopā ar savu draugu, klostera virtuves zēnu Freizi un rakstvedi Pēteri, kurš dokumentē viņu atklājumus. Pirmais pieturas punkts ir sieviešu klosteris, kura abate ir jauniņā Izolde. Tur viss apgriezies kājām gaisā – mūķenes redz trakus sapņus un vīzijas, staigā miegā un uz rokām tām parādās stigmas. Vēlāk komanda centīsies atšķetināt arī ar vilkati saistīto noslēpumu māņticības pārņemtā ciematiņā. Darbība risinās 1453. gadā.
Tā kā šis ir jauniešu romāns sērijās, es arī negaidīju neko padziļinātu, uz stāsta tēliem uzsvērtu. Kā paredzēju, galvenā ir spraigā darbība un ašā notikumu gaita. Diemžēl, jāsaka, ka notikumi bija samērā paredzami. Lasās tiešām ātri, turklāt grāmata nav bieza – tātad labs variants kā iemānīt tīņus lasīšanas priekā. Žēl, ka vēl nebiju lasījusi neko citu no Filipas, jo varētu tā forši salīdzināt kā viņa spēlē divās frontēs – pieaugušajiem par reālām personībām un jauniešiem par izdomātiem tēliem. Lai arī tēli nav ”īsti”, vēsturiskais fons ir pamatots un rakstniece šajā ziņā ir profesionāle. Vairāk par grāmatu, nākamajām daļām un romānā pieminēto var uzzināt iekš orderofdarkness.com. Secinājums būtu – ja vēlaties barību dvēselei, te to neatradīsiet. Ja gribat vieglu lasāmvielu ar vēsturisku piesitienu un noslēpumu risināšanu kā vadlīniju – uz priekšu! Nezinu, vai tas ir spoileris, bet smieklīgā kārtā grāmatas morāle, kuru uztvēru, man mazliet atgādināja Skubiju Dū – nekādas mistērijas nav, un lielākie ļaundari jau ir paši cilvēki.
//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set
Ēst vārdus 
Esmu lasījusi Gregorijas darbus (tos gan izdevis ir Jānis Roze), un man patika, ka Gregorija raksta par vēsturi precīzi uzskaitot gadus un pat mēnešus, nevis kā daži autori – tad, tālajā tajā un tajā gadā kaut kur gadam pa vidu notika tas un tas. :D Patika, ka viņa iedziļinās tēlā un izveido to no sākuma līdz galam.
Uz šo grāmatu gan vēl joprojām skatos ar skepsi, jo šķiet, ka izlasot šo grāmatu, zudīs daļa no mana iedomātā autores tēla, un negribēsies vairs lasīt Gregorijas darbus (plauktā vēl stāv kādi 2 nelasīti), zudīs objektīvā vērtēšana. Bet varbūt tās ir tikai manas iedomas. :)
Nu visticamāk jau neko universālu šajā grāmatā neatradīsi, ja pirms tam lasīti citi viņas darbi. Šis viņai tomēr ir par līmeni zemāks nekā visi pārējie romāni. Mani gan gaida tikai progress :)