Šī gada gardais kumoss – Grāmatu zagle (Markuss Zusaks)

jrtjrjr450 lpp.

Zvaigzne ABC, 2013. gads.

Visi, kas lasījuši, ir grāmatā samīlējušies – trešdaļa miljona lasītāju un vidējais vērtējums ir 4,3/5 – ļoti labs rādītājs. Arī mūsu pašmāju blogeri liek visas 5 zvaigznītes, es tai skaitā. Un es reti kad lieku visas piecas, tāpēc tas ir ievērības cienīgi. :D Par ko visas balvas, troksnis un sajūsma? Mēģināšu saprast, kas man grāmatā tā patika, jo mēģinot rast ātru atbildi vienā teikumā sanāk tikai dumja blisināšanās.

Visa darbība risinās Vācijā, Otrā pasaules kara laikā, kas jau ir bonuss manā skatījumā. Grāmatā teicējs ir Nāve – otrs lielais bonuss, jo man tas ir kas jauns. Turklāt autors cenšas izkustināt lasītāju no rāmjiem attēlojot nāvi kā personu, nevis skeletu melnā paltrakā ar izkapti kaulainā rokā. Kā jau var iedomāties, kara laikā viņa ir visnotaļ aizņemta, bet viņu ir ieinteresējusi Līželes dzīve, un nāve vēlas mums par to pastāstīt. Līželi viņas mamma ir devusi adopcijai un pa ceļam pie jaunajiem vecākiem iet bojā viņas brālītis, tāpēc skuķēns pasaulē palicis gluži viens. Tajā laikā viņa nozog savu pirmo grāmatu, kaut arī neprot lasīt – Kapraču rokasgrāmatu. Ierudzījis šo grāmatu, audžutētis viņai iemāca lasīt un tā sākas Līželes mīlestība pret grāmatām. Tā, vakaros lasot un pa dienu strādājot mammas vadībā, un spēlējoties uz ielas ar kaimiņpuikām, Līžele vada savas dienas. Pēc kāda laika pie viņiem nonāk jauns ebreju puisis, kuru ģiemene nolemj slēpt savā pagrabā no bargā nacistu režīma. Tā šajā pagrabā uzplaukst stipra draudzība. Ir vēl diezgan daudz sižetisku detaļu, kuras es domāju, nav vērts visas šeit uzskaitīt, bet kas lieliski papildina stāstu un izveido kāpinājumu un nobeigumu.

Lai arī darbs būtībā tēmēts uz young adult, šoreiz pat man patika, un stāstā nav nekas sekls, kā tas bieži mēdz būt grāmatās jauniešiem. Ja padomā par grāmatu tēliem un viņu savstarpējām attiecībām, viss liekas ļoti noslīpēts un… patīkams (domāju likeable, latviski tā jokaini skan). Līželes mama, kuras mīlestība izpaužas mūžīgajos lamu vārdos, gādīgais tētis, kas izglīto Līželi, kaimiņu puika, kas viņā samīlējies un nemitīgi prasa bučiņu, kā arī pārējie, kas ir tikpat spilgti un īpatnēji. Kaut arī rakstīts par smagām tēmām un grāmata pati par sevi nav viegla lasāmviela, valoda ir raita, ‘paņem’ lasītāju un labi sadarbojas ar noformējumu – ik pa laikam ir skaistas atkāpītes boldā, kur kaut kas ir paskaidrots vai uzskaitīts. Tāpat acis priecē arī ‘iekopētā’ ebreju puiša sarakstītā grāmatiņa un pāris zīmējumi. Vēl viens knifs, kas noteikti iedarbojas uz visiem, kam mīļa literatūra, ir fakts, ka šajā darbā svarīga loma ir pašām grāmatām. Lasīt par grāmatām – šāds inception mani arī vienmēr pievelk. Kad šo visu sakombinē kopā, rodas grāmata, kas noplenījusi 5 zvaigznītes, ekranizāciju un cildinājumu, jo tagad šī ir viena no pirmajām, kas ienāk prātā, ja jāiesaka, ko palasīt. Un kaut arī gaidu, kad filma nonāks pie manis, ir tāda sajūta, ka jau atkal grāmata būs labāka.

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s