Par pašpalīdzības grāmatām

Kopš aktīvi interesējos par grāmatām un vairāk lasu, pašpalīdzības vai, kā varētu dēvēt, ‘padomu’ grāmatas vienmēr likušās muļķīgas un es vairāk esmu turējusies pie ‘tiec pats ar visu galā’ nostāju. Nu neviena grāmata tak nepadarīs tevi par miljonāru, nepalīdzēs atrast mūža mīlu nedēļas laikā un neuzlabos prāta spējas, ja tev pašam tas jau nebūs pamatos. Bet, bet, bet. Ja nu kaut kas ir tajos pamatos un tam paredzētā grāmata ir tāds labs grūdiens uz priekšu? Nu labi, attiecību jomā man tas tomēr liekas šaubīgi, bet kā ar padomiem izaugsmei kādā jomā?

Nezinu kāpēc, bet es izdomāju, ka man vajag grāmatu ‘Vērienīgas domāšanas spēks’ (Deivids Švarcs). Tā ir pirmā šāda tipa grāmata ko lasīju, un es teikšu godīgi, ka man ļoti patika. Kaut arī tā ir rakstīta piecdesmito gadu nogalē, visas idejas piemērojamas arī mūsdienām un darbs joprojām ir aktuāls un tiek izdots no jauna. Un, kaut arī no grāmatā sniegtajiem padomiem nebija atrodams nekas revolucionārs un visam rakstītajam es piekritu, bija tomēr ļoti interesanti lasīt to panākumu atslēgu apkopojumu. Darbā rakstīts par to, kā noticēt sev, netaisnoties, lietderīgi izmantot laiku, domāt pozitīvi un ar vērienu utt. Pirms tam pāris grāmatā minētos principus izpratu pati, bet tagad tiem vairāk pievēršu uzmanību un cenšos rīkoties atbilstīgi. Šī varbūt ir pirmā, bet gan jau, ka ne pēdējā šāda tipa grāmata, ko lasu. Tomēr man šķiet, ka ar šo ‘padomu grāmatu’ kategoriju nevajadzētu pārspīlēt un ka citi varbūt pat pārāk balstās uz šādi pasniegtiem padomiem. Bet kā papildinājums saviem uzskatiem šis darbs ir vērtējams kā ļoti labs. Ja rodas šaubas par autoru – viņš bija profesors Džordžijas štata universitātē, izdevis vēl vairākas līdzīgas grāmatas un izveidojis savu konsultāciju uzņēmumu. Tā ka, nevarētu teikt, ka viņš nesaprot, par ko runā. Tas, cik cilvēks no viņa teiktā saprot un paņem sev, jau atkarīgs no viņa paša.

Pašmāju fantastika – Rakstu vācēja ceļš (Jānis Valks)

359 lpp.

Zvaigzne ABC, 2014. gads.

Šo grāmatu iegādājos nu jau tālajā Baltijas grāmatu izstādē 2014, Zvaigznes stendā. Uz prezentāciju Ventspilī diemžēl neaizgāju, bet ierakstu no autora pajautāju parastā darba dienā, cerams pie reizes uzlaboju viņam garastāvokli. :D Valks strādā manā mīļajā Ventspils bibliotēkā, tāpēc viņa darbu lasīšana jau šķiet gandrīz kā lojalitātes jautājums.

Galvenajā lomā ir Literas pilsētā dzīvojošais rakstu vācējs Tago, kurš, sūtīts valdības uzdevumos, no tuvām un tālām zemēm nes visādas gudrības, lai tās krātos plašajā Literas bibliotekā. Šoreiz viņš ir sūtīts pavisam miglainā uzdevumā, kurā nav zināma ne vieta, uz kuru jādodas, ne priekšmets, kas jāmeklē, un dotais termiņš ir seši gadi. Tā ir galvenā sižeta līnija. Tomēr jāpiebilst, ka viss norisinās 8000 gadu tālā nākotnē.

Nu, nav man tā fantāzija tuva, bet kā jau teicu – lasīju lojalitātes pēc, un izrādījās, ka nav nemaz tik slikti. Valks raksta vienkārši, man vismaz šķiet, ka viņa vīrišķīgais stils bija labi jūtams. Brīžam varbūt prasījās padziļināts ieskats un sīkākas detaļas Piemēram, ja autors piemin buramvārdus, tad gribas zināt kādus, tos izlasīt. No otras puses, tas palīdzēja ātrāk iet cauri stāstam. Arī īpašvārdu izvēle likās savdabīga, piemēram slepens ordenis īstenībā nodēvēts pēc kukaiņu sugas. Arī nav slikta ideja, bet kaut kas pašizdomāts šķistu efektīgāks. Par spīti šiem mazajiem defektiem, grāmata atstāja labu iespaidu. turklāt galvenais tēls man, protams, gara prātā rādījās kā pats Valks, jo prezentējoties (vismaz video) viņam patika iejusties rakstu vācēja tēlā. Ja līdz beigām man grāmata likās viduvēja, tad pēdējās pārdesmit lappuses jau līmeni pacēla, atrisinājums man ļoti patika un savilka galus kopā par lietām, kas manī raisīja jautājumus jau no pirmajām lappusēm. Romāns būs piemērots kā labs laika kavēklis un viegla izklaide cilvēkiem, kam patīk piedzīvojumu pilni stāsti. Prieks par autoru, un lai viņam arī turpmāk veicas! :)

Šeit pie reizes pieminēšu arī viņa trešo grāmatu, kas iznākusi Lata romāna sērijā – ‘Zivju gripa Šmitostā’. Aizgāju uz prezentāciju Akmeņu 2 un pilnīgi vīlos, jo Akmentiņa kungs, ko Valks izvēlējās par prezentētāju, bija izplānojis uzbrūkošo tehniku, un nevis izcēla grāmatas labās īpašības, bet gan rupji piekasījās un uzbruka autoram par sīkumiem. Man likās galīgi garām, viens vienīgs negatīvisms. Žēl Valka, man šķiet viņš īsti nezināja, uz ko parakstījās. Bet grāmatu plānoju izlasīt tik un tā, kaut arī no prezentācijas sapratu tikai to, ka tā ir par sazvērestības teoriju un zivju tirgu. :)

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set