10 īpašas grāmatas

Lai arī oriģinālais, Spīganas radītais nosaukums ir ’10 grāmatas, kas mainījušas manu dzīvi’, es izvēlējos ne tik spilgtu apgalvojumu, jo neviena grāmata mani nav tā ietekmējusi. Varbūt tikai mainījusi kādu lasīšanas paradumu. Šajā akcijā mani ieaicināja Doronike no Burtkokiem un Marta no Kurpjukastes, paldies viņām par to! :) Ne visas zemāk minētās grāmatas iekļūtu manu mīļāko sarakstā un tās nav saliktas noteiktā secībā.

1. Patriks Zīskinds – Parfīms

Šo grāmatu izlasīju vienā vakarā, pirms kādiem gadiem.. astoņiem varbūt. Un iespējams bija pirmā, kas mani allaž mudinājusi uz lasīšanu, jo kādreiz man bija paradums grāmatas iesākt, bet ļoti reti kad pabeigt. Kopš izlasīju Parfīmu, kad vien uznāk kāds lasīšanas slinkums, parasti par to atceros un turpinu cerēt atrast grāmatas, kas mani aizrautu tik pat ļoti kā toreiz.

2. Наталья Калинина – Семь сокрытых душ

Vienkārši tāpēc, ka šī ir mana pirmā izlasītā grāmata krievu valodā. Sapratu, ka tas nav nekas neiespējams, un nu jau sāku tās uztvert kā normālu lasāmvielu. :D

3. Jānis Joņevs – Jelgava 94

Viena no retajām, kas mani tik ļoti izklaidēja. Smējos, priecājos, atradu līdzības ar sevi un bēdājos, kad beidzās. Ja grāmata manī izraisa vairāk kā vienu emociju, tas jau ir dikti labs rezultāts.

4. Hjū Hovijs – Vilna

Šī bija pirmā fantāzijas žanra grāmata, kas man no sirds patika, jo līdz šim uzskatīju, ka tas žanrs nav priekš manis, bet Vilna pierādīja pretējo. Varbūt vienkārši notika kāds klikšķis, bet tagad esmu daudz atvērtāka neiespējamiem sižetiem, kas pirms tam šķita pārāk ‘ārpus kontroles’.

5. Čārlzs Dikenss – Lielās cerības

Šis darbs pija pirmais, kurā tēla emocijas tik bieži varēju sasaistīt ar savējām tajā brīdī, tāpēc grāmata kļuvusi par vienu no mīļākajām. Iespējams, ja to lasītu tagad, tā nebūtu, bet toreiz bija tā feinā sajūta, kad lasi un ik pa laikam āmurs uzsit uz naglas.

6. Kristina Sabaļauskaite – Silva rerum

Šķiet, šī ir vienīgā grāmata, kurā patiesi varu novērtēt skaistu valodu. Rindkopām gari, plūstoši un viegli teikumi. Lai arī esmu mācījusies valodniecības nozarē, valoda pati par sevi mani reti aizrauj, bet šis romāns tiešām gāž no kājām – ir no kā mācīties!

7. Stīvens Kings – Kudžo

Šobrīd esmu lasīšanas procesā, bet divreiz nedomājot varu mest listē iekšā. Lasot šo grāmatu mani pārņem tāda maza laimīte, kādu izjūt šausmu cienītājs lasot Kinga darbu. Viss ir vienkārši perfekti – notikumi, rakstīšanas stils, viņa prasme uzburt bailīgās ainas. Lasīju arī Mizeriju unKeriju, bet šis darbs ir mīļāks jau tagad, varbūt tāpēc, ka lasu oriģinālā.

8. Deivids Švarcs – Vērienīgas domāšanas spēks

Pirmā un pagaidām vienīgā pašpalīdzības grāmata, ko esmu lasījusi. Tajā sniegtie padomi ir vienkārši un liela daļa cilvēku tos paši saprot, bez grāmatas palīdzības, bet tā ir labs atgādinājums būt produktīvam, darbīgam cilvēkam.

9. Džons Grišams – Advokāti

Šī grāmata mani iepazīstināja ar burvīgo tieslietu pasauli. Grišams man tagad ir iecienīts autors un ar savām grāmatām prot sakārdināt iet mācīties jurisprudenci.

10. Svetlana Aleksijeviča – Černobiļa

Man patīk lasīt visādus patiesos vēsturiskos stāstus, lielākoties gan tie ir par Otro pasaules karu. Šī grāmata ir par Černobiļā cietušajiem un divi aculiecinieku stāsti no šī grāmatas mani tiešām aizkustināja ar savu traģiskumu.

Nu jau liekas, visi ir uzcepuši šo rakstu savos blogos, bet zinu, ka to vēl nav izdarījusi Alise. Lai labi domājas! :D

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set

Emociju buķete – Harolda Fraja neticamais svētceļojums (Reičela Džoisa)

300x0_cover271 lpp.

Zvaigzne ABC, 2014.

Kādu dienu onkulis Frajs saņem vēstuli no senas kolēģes, ar kuru nav sazinājies jau gadiem. Izrādās, Kvīnijai ir vēzis un viņa atrodas uz nāves gultas. Harolds ir satriekts un nezin kā rīkoties. Uzraksta īsu atbildes vēstuli, bet dodoties to iemest pastkastē, nolemj tomēr doties tālāk – ar kājām pāri visai Anglijai, lai satiktu Kvīniju, jo tic, ka tad viņa izdzīvos.

Izlasot grāmatas aprakstu aizmugurītē, aptuveni sapratu, ko gaidīt, bet īstenībā stāsts attaisnoja gaidīto pat ar uzviju. Grāmatas sākums nav nekas vairāk kā notikumu secība, kurā Harolds ir vienkārši jocīgais pensionārs, kas izdomājis paveikt neiespējamo. Bet, kad ceļš ir iesākts un Harolds sāk ar sevi iepazīstināt, lūk tad arī sākas svētceļojums, kas šo grāmatu padara tik emocionālu. Būtībā šis ir vienas personas ceļojums cauri Anglijai un savam mūžam – Harolds lasītājam atklāj savu patieso ‘es’ ar visiem mīnusiem un pārmērīgajām bailēm. Viņam bijusi nelaimīga bērnība, viņš izaudzis par neievērojamu, pelēku personu, tomēr pamanījies izveidot ģimeni. Tiesa, laulībā izveidojusies nepārvarama plaisa un attiecības ar dēlu lielākoties veido bailes. Autore Harolda jūtu pasauli izveidojusi meistarīgi – tēla raksturs, rīcība un reakcija uz notikumiem ir tik lieliski sabalansēti – ka viss, ko viņš par sevi stāsta, liekas reāls un patiess. Kaut arī šis ir svētceļojums pie Kvīnijas, lai apliecinātu savu ticību tam, ka viņa dzīvos, brīžam grūti spriest, vai tas tiešām veltīts Kvīnijai vai pašam Haroldam – kuram tas nepieciešams vairāk? Ja Kvīnija ir uz nāves gultas, tad Harolda dzīve nu jau arī ir tikai eksistence. Lasītājs iet cauri ne tikai Harolda dzīvei, bet ielūkojas arī viņa sievas Morīnas pasaulē, kad viņa uzzin, ka vīrs ar kājām dodas pāri visai valstij. Ir interesanti palasīt arī par ceļā sastaptajiem cilvēkiem, kas Haroldam uzticējuši savus stāstus. Lai arī grāmata ir par cilvēkiem jau cienījamos gados, es domāju katrs varētu atrast kādu kripatiņu, ko asociēt ar sevi, jo būtībā tēma ir ģimene, nāve un dzīve in general. Grāmata arī atgādina par to, cik daudz kāds kluss cilvēks var sevī slēpt, apkārtējiem neko nenojaušot par viņa pārdzīvojumiem. Iespējams, šis stāsts var iekustināt lasītāju pašam uz savu ‘svētceļojumu’, esot pret sevi tikpat atklātam, kā to spēja galvenais varonis. Kaut arī nosaukums varētu šķist reliģisks, priecājos ka šī tēma darbā minēta diezgan maz. Grāmatas oriģinālais apraksts ir tas ledus gabals virs ūdens, kaut pats stāsts ir pamatīgs paslēpies aisbergs. Tiešām forša grāmata, viennozīmīgi pārlasīšanas vērta.

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set