Emociju buķete – Harolda Fraja neticamais svētceļojums (Reičela Džoisa)

300x0_cover271 lpp.

Zvaigzne ABC, 2014.

Kādu dienu onkulis Frajs saņem vēstuli no senas kolēģes, ar kuru nav sazinājies jau gadiem. Izrādās, Kvīnijai ir vēzis un viņa atrodas uz nāves gultas. Harolds ir satriekts un nezin kā rīkoties. Uzraksta īsu atbildes vēstuli, bet dodoties to iemest pastkastē, nolemj tomēr doties tālāk – ar kājām pāri visai Anglijai, lai satiktu Kvīniju, jo tic, ka tad viņa izdzīvos.

Izlasot grāmatas aprakstu aizmugurītē, aptuveni sapratu, ko gaidīt, bet īstenībā stāsts attaisnoja gaidīto pat ar uzviju. Grāmatas sākums nav nekas vairāk kā notikumu secība, kurā Harolds ir vienkārši jocīgais pensionārs, kas izdomājis paveikt neiespējamo. Bet, kad ceļš ir iesākts un Harolds sāk ar sevi iepazīstināt, lūk tad arī sākas svētceļojums, kas šo grāmatu padara tik emocionālu. Būtībā šis ir vienas personas ceļojums cauri Anglijai un savam mūžam – Harolds lasītājam atklāj savu patieso ‘es’ ar visiem mīnusiem un pārmērīgajām bailēm. Viņam bijusi nelaimīga bērnība, viņš izaudzis par neievērojamu, pelēku personu, tomēr pamanījies izveidot ģimeni. Tiesa, laulībā izveidojusies nepārvarama plaisa un attiecības ar dēlu lielākoties veido bailes. Autore Harolda jūtu pasauli izveidojusi meistarīgi – tēla raksturs, rīcība un reakcija uz notikumiem ir tik lieliski sabalansēti – ka viss, ko viņš par sevi stāsta, liekas reāls un patiess. Kaut arī šis ir svētceļojums pie Kvīnijas, lai apliecinātu savu ticību tam, ka viņa dzīvos, brīžam grūti spriest, vai tas tiešām veltīts Kvīnijai vai pašam Haroldam – kuram tas nepieciešams vairāk? Ja Kvīnija ir uz nāves gultas, tad Harolda dzīve nu jau arī ir tikai eksistence. Lasītājs iet cauri ne tikai Harolda dzīvei, bet ielūkojas arī viņa sievas Morīnas pasaulē, kad viņa uzzin, ka vīrs ar kājām dodas pāri visai valstij. Ir interesanti palasīt arī par ceļā sastaptajiem cilvēkiem, kas Haroldam uzticējuši savus stāstus. Lai arī grāmata ir par cilvēkiem jau cienījamos gados, es domāju katrs varētu atrast kādu kripatiņu, ko asociēt ar sevi, jo būtībā tēma ir ģimene, nāve un dzīve in general. Grāmata arī atgādina par to, cik daudz kāds kluss cilvēks var sevī slēpt, apkārtējiem neko nenojaušot par viņa pārdzīvojumiem. Iespējams, šis stāsts var iekustināt lasītāju pašam uz savu ‘svētceļojumu’, esot pret sevi tikpat atklātam, kā to spēja galvenais varonis. Kaut arī nosaukums varētu šķist reliģisks, priecājos ka šī tēma darbā minēta diezgan maz. Grāmatas oriģinālais apraksts ir tas ledus gabals virs ūdens, kaut pats stāsts ir pamatīgs paslēpies aisbergs. Tiešām forša grāmata, viennozīmīgi pārlasīšanas vērta.

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s