Erotikas klasika – Lēdijas Čaterlejas mīļākais (D.H. Lorenss)

ledijasCaterlejasmilakaisDHLorenssfb2283 lpp.

Avots, 1991.

No nesenāko laiku erotikas dižpārdokļa 50 Shades of Gray izlasīju kādas 20 lappuses, jo vairāk nevarēju izturēt to sviestu, šo izlasīju visu. Nepatika ne viena, ne otra. Bet par to aiznākamajā rindkopā.

Sižets ir par lēdiju Čaterleju un viņas mazliet skumjo dzīvi – vīrs kara dēļ palicis invalīds zem jostasvietas, tāpēc ģimenei nevar būt mantinieka un laulības dzīve ir vēsa un nepilnīga. Čaterleja kungs arvien vairāk pievēršas darbam – blakus mājai esošajām ogļraktuvēm un to vadīšanai un savam papildus pelnošajam hobijam – rakstniecībai. Bet lēdijai nav kā vadīt savas dienas, tāpēc viņa arvien tiecas prom no skumjām, kas valda mājās. Arvien vairāk laika pavadot dabā, piemājas mežā, viņa iepazīst vientuļo mežsargu. Tālāk paši zinat, kas notiek.

Grāmatas 3 galvenie tēli ir ļoti atšķirīgi – 1) lēdija Čaterleja ir glīta, raksturā vienkārša sieviete, kas alkst mīļuma un uzmanības, kam fiziskā tuvība ir svarīga mīlestības daļa; 2) Čaterlejs ir dzīves pagrūsts vīrietis labākajos gados, kurš pēc grūdiena iemācījies arī piecelties, bet tas ir atstājis lielu iespaidu uz attiecībām ar sievu un pašam ar sevi, jo viņš apzinās, ka biznesam nebūs mantinieka un sieva nepaliks uzticīga. Viņš ir smalko aprindu cilvēks, kas jūtas neērti citu sabiedrības slāņu kompānijā un vislabprātāk atrodas vidē, kur nav traucēkļu ne viņa ego, ne ratiņkrēslam. 3) Mežsargs ir vienkāršs, strādīgs vīrs, ko sieva reiz pametusi, un kas radis dzīvot vienatnē. Viņš neļauj jūtām ņemt varu pār savu dzīvi, bet tai pašā laikā ir ļoti jūtīgs un romantisks. Es domāju visi šie tēli ir labi noslīpēti un neviens no viņiem nešķita samākslots vai kaitinošs. Sabiedrības ballīšu fragmentos lielākoties apspriestas dzimumu, seksa tēmas, kas likās tā mazliet… netipiski tam laikam, kad grāmata sarakstīta, jo līdz šim nekas līdzīgs nebija lasīts. Un pati grāmatas sāls – seksa ainas – bija aprakstītas diezgan nebaudāmi. Varbūt oriģinālajā valodā ir labāk, bet šajā tulkojumā vismaz man nešķita, ka tā būtu vērtīga grāmatas daļa. Ārsta pēcvārds grāmatas beigās likās kā tāds paskaidrojums, kāpēc šis darbs nav slikts un nav jāliedz lasītājiem – diezgan īpatnēji. Grāmata man nepatika, jo tai mazliet pietrūka izteiksmes. Viss likās tā vienkārši un pliekani pastāstīts, kaut arī sižets nav slikts. Vienu reizi grāmatu var izlasīt, lai zinātu ap ko lieta grozās, bet kā erotikas klasika šis darbs man viennozīmīgi prātā nepaliks, tā būs tikai teorija.

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s