Pēdējo reizi, kad biju grāmatu izstādē, bija tāda kā caur-skriešana, un nebija atlikta nauda, tāpēc šogad, kad braucu viena pati un biju atļāvusi sev tērēt 55 EUR, biju dikti laimīga. No sākuma likās, ka nekas daudz drošvien nesanāks, bet tā kā bija pāris labas akcijas + maiņas punkts, atpakaļ atbraucu ar 14 grāmatām un vēl dešāku atlikumā. Ja būtu bijis līdzi kāds, kas stibītu maisiņus, gan jau iztērētu visu.
Pirmkārt, par maiņas punku. Es gaidīju ko labāku. Aizvedu savas piecas grāmatiņas, nokurām divas vēl varēja izstādē pie izdevējiem nopirkt. Manējās tika vai nu noliktas malā vai uzreiz paķertas, jo pēc minūtes jau vairs nekur neredzēju. Tikai Dostojevksis, kas bija vecāks, bija vēlāk manāms. Piedāvājums izskatījās tāds padrūms, 95% vecas grāmatas, labākajā gaījumā kādu klasiku varēja atrast. Angļu grāmatas – (cik sapratu, sestdien Robert’s books bija kaut ko atvedis) pārsvarā trilleri un romantika. Šo to atradu, bet tiešām gaidīju ko labāku.
Otrkārt, par pasākumiem. Nebiju nevienā. Gribējās paskatīties piektdien romantiskās literatūras nozīmi un sestdien Miglas un Rūmnieka jaunās grāmatas prezentāciju, un protams arī tulkotāju diskusiju ar Bereli un Meieri, bet pēc pirmajām divām stundām biju jau nokrāvusies, un tā kā nebraucu ar mašīnu, tad gribēju ātrāk mājās atpūtināt rokas.
Treškārt, no blogeriem redzēju Spīganu (pēc izskata tāpat zinu labi, ja piecus blogerus), bet tā kā esmu bailīgs intraverts kadrs, nepiegāju papļāpāt. Vispār cilvēku bija daudz, un braukt no rīta tiešām ir labākais variants. Es ticu, ka tas man ļāva izdevīgi dabūt Rīga-Pekina vienīgo eksemplāru uz svara.
Tad visbeidzot par to, ko es dabūju –
1)maiņas punktā – Remarka “Laiks dzīvot un laiks mirt” (blakus tante teica, ka esot baigi labs, lai ņemu), “Stikla pērlīšu spēle”, Annas Raisas “Merrick” (viena no viņas daudzajām vampīru un raganu grāmatām), “Kā rīkojās SS” (manās II p.k. interesēs), Zolā “Lurda” (Parīze man ir, tagad tūkst vēl Roma) un kaut kādu mazu franču grāmatiņu par briesmoni no atkritumu šahtas (ja kādreiz normāli pieķeršos tai franču valodai, būs kur patrenēties).
2) Zvaigznes 3 EUR/kg akcijā paņēmu “Rīga-Pekina”, “Nameja gredzens”, Grišama “Brokeri” un “Šantāžu” (man jau ir 7 nelasītas Grišama grāmatas paluktā, so help me lord), Bredberija “Marsiešu hronikas”, un Kinga “Strēlnieku”.
3) Jāņa Rozes 1-2-3 EUR kastēs atradu “Trainspotting” un “Requiem for a dream”, par kurām ļoti priecājos, uz dullo izvēlējos spokainos “Ghost Hunters” un “Dark Entries”, kā arī draugam nopirku Deadpool komiksu.
4) Pa vienai grāmatai nopirku: no Kontinenta – ieteica izlasīt “Sanctus”, no Madris – “Nenoslēgtais loks” (vēl II p.k.) un no Prometeja (kur man gribējās visu to galdu) – “Leksikons”.
Katrā ziņā izbaudīju šo pasākumu pēc diezgan ilga klusuma grāmatu pirkšanas ziņā. Šoreiz vairāk spiedu uz akcijām un ko tādu, ko tiešām gribējās, bet būtu lietderīgi nākamreiz arī pievērsties vārdnīcām un latviešu valodas stendam, uz ko metu acis, bet tā arī pagāju garām.
Ēst vārdus 
Un man šķita, ka Kinga “Strēlnieks” ir izpārdots, jo to nekur nevar atrast.
Nekad neesmu bijis uz grāmatu izstādi, jo zinu, ka tad norautos no ķēdes un sapirktu daudzas grāmatas, kuras tāpat nekad neizlasītu.
Tajā svara stendā bija divi eksemplāri. Ja dikti gribi savai kolekcijai, varam kaut ko sarunāt. :D Pa lielam man tā arī bija par to noraušanos, bet tā kā man jau ir 100+ nelasītu grāmatu plaukts, atpakaļceļš ir šaurs un es par to neuztraucos. :)
Nē, nē – būs vien jāpameklē ibook.lv “Strēlnieks”.
Wow! Man tik traki vēl nav – ir kādas desmit nelasītas grāmatas, bet jaunas domāju pirkt tikai tad, kad ar šīm būšu ticis galā.
Attiecībā uz grāmatām man reti kad ir paškontrole, tāpēc arī esmu tādā situācijā. :)
No Spīganas nevajag baidīties, viņa nekož :) Bet saprotu bailes pieiet runāties, man bieži ir tāpat. Forši esi iepirkusies.
Es šodien arī tur pabiju uz kādām 20 minūtēm un ārā iznācu ar trīs grāmatām. Žēl, ka man nebija vairāk laika, jo pārāk ilgi biju skolu izstādē. Es nevienu blogeri neredzēju un arī ja būtu redzējusi, diez vai pasveicinātu :D
Runājot par nelasītajām grāmatām, man ir ap 30-40. Ir pierādījies tas, ka es grāmatas ātrāk pērku nekā izlasu.
Jā, man arī tas pirkšanas/lasīšanas temps ir gaužām nesamērīgs, bet nu jau esmu pilnīgā mierā ar to un priecājos par savu plauktu ar vēl neatklātiem stāstiem.
Par maiņas punktu- cik nu paguvu ievērot, ka tur labas grāmatas ilgi neuzkavējas. Līdz ar to tikai rodas iespaids, ka ir atnests tikai kaut kas nevērtīgs.
Vismaz sestdien no rīta varēja redzēt, ka cilvēki diezgan naski izfiltrē svaigos pienesumus un labās grāmatas, protams, savāc sev. Ja ir laiks un patikšana nedaudz tur paganīties, tad iespēja tikt pie smagāka nesamā noteikti pieaugs :)
P.S.
Man vairāk interesē, kā cilvēki tiek pie grāmatām uz svaru? Es tur pat netieku klāt palūrēt, bet ar elkoņiem ”strādāt” īsti negribās :)
Es uz maiņas punktu gāju tā ik pēc kādām 20 minūtēm, bet nevaktēju, kur liek jaunās, vienkārši izgāju cauri un skatījos vai nav kas izmainījies, bet ja seko līdzi bibliotekārēm gan jau var arī uztrāpīt tieši laikā. Tā burzma arī ne visai vilināja kavēties. :)
Ar to sveramo akciju man tiešām noveicās, ka gāju piektdien no rīta, tad bija ok, blakus kādi 2-3 cilvēki, bet pusienlaikā, kad gāju prom, tur jau tiešām ar elkoņiem būtu jācīnās.