Izstāde!

Pēdējo reizi, kad biju grāmatu izstādē, bija tāda kā caur-skriešana, un nebija atlikta nauda, tāpēc šogad, kad braucu viena pati un biju atļāvusi sev tērēt 55 EUR, biju dikti laimīga. No sākuma likās, ka nekas daudz drošvien nesanāks, bet tā kā bija pāris labas akcijas + maiņas punkts, atpakaļ atbraucu ar 14 grāmatām un vēl dešāku atlikumā. Ja būtu bijis līdzi kāds, kas stibītu maisiņus, gan jau iztērētu visu.

Pirmkārt, par maiņas punku. Es gaidīju ko labāku. Aizvedu savas piecas grāmatiņas, nokurām divas vēl varēja izstādē pie izdevējiem nopirkt. Manējās tika vai nu noliktas malā vai uzreiz paķertas, jo pēc minūtes jau vairs nekur neredzēju. Tikai Dostojevksis, kas bija vecāks, bija vēlāk manāms. Piedāvājums izskatījās tāds padrūms, 95% vecas grāmatas, labākajā gaījumā kādu klasiku varēja atrast. Angļu grāmatas – (cik sapratu, sestdien Robert’s books bija kaut ko atvedis) pārsvarā trilleri un romantika. Šo to atradu, bet tiešām gaidīju ko labāku.

Otrkārt, par pasākumiem. Nebiju nevienā. Gribējās paskatīties piektdien romantiskās literatūras nozīmi un sestdien Miglas un Rūmnieka jaunās grāmatas prezentāciju, un protams arī tulkotāju diskusiju ar Bereli un Meieri, bet pēc pirmajām divām stundām biju jau nokrāvusies, un tā kā nebraucu ar mašīnu, tad gribēju ātrāk mājās atpūtināt rokas.

Treškārt, no blogeriem redzēju Spīganu (pēc izskata tāpat zinu labi, ja piecus blogerus), bet tā kā esmu bailīgs intraverts kadrs, nepiegāju papļāpāt. Vispār cilvēku bija daudz, un braukt no rīta tiešām ir labākais variants. Es ticu, ka tas man ļāva izdevīgi dabūt Rīga-Pekina vienīgo eksemplāru uz svara.

Tad visbeidzot par to, ko es dabūju –

1)maiņas punktā – Remarka “Laiks dzīvot un laiks mirt” (blakus tante teica, ka esot baigi labs, lai ņemu), “Stikla pērlīšu spēle”, Annas Raisas “Merrick” (viena no viņas daudzajām vampīru un raganu grāmatām), “Kā rīkojās SS” (manās II p.k. interesēs), Zolā “Lurda” (Parīze man ir, tagad tūkst vēl Roma) un kaut kādu mazu franču grāmatiņu par briesmoni no atkritumu šahtas (ja kādreiz normāli pieķeršos tai franču valodai, būs kur patrenēties).

2) Zvaigznes 3 EUR/kg akcijā paņēmu “Rīga-Pekina”, “Nameja gredzens”, Grišama “Brokeri” un “Šantāžu” (man jau ir 7 nelasītas Grišama grāmatas paluktā, so help me lord), Bredberija “Marsiešu hronikas”, un Kinga “Strēlnieku”.

3) Jāņa Rozes 1-2-3 EUR kastēs atradu “Trainspotting” un “Requiem for a dream”, par kurām ļoti priecājos, uz dullo izvēlējos spokainos “Ghost Hunters” un “Dark Entries”, kā arī draugam nopirku Deadpool komiksu.

4) Pa vienai grāmatai nopirku: no Kontinenta – ieteica izlasīt “Sanctus”, no Madris – “Nenoslēgtais loks” (vēl II p.k.) un no Prometeja (kur man gribējās visu to galdu) – “Leksikons”.

Katrā ziņā izbaudīju šo pasākumu pēc diezgan ilga klusuma grāmatu pirkšanas ziņā. Šoreiz vairāk spiedu uz akcijām un ko tādu, ko tiešām gribējās, bet būtu lietderīgi nākamreiz arī pievērsties vārdnīcām un latviešu valodas stendam, uz ko metu acis, bet tā arī pagāju garām.

Mans prieks un lepnums

Nu jau lielākā daļa blogeru ir atrādījuši savus grāmatu krājumus, un tie bija tiešām interesanti raksti, ko lasīt. Vispār šādu rakstu gribēju taisīt jau pirms laba laika. Un tā kā rindā jau stāv kādu piecu grāmatu recenzijas – bez turpmākas vilcināšanās, prezentēju savu grāmatplauktu.

Tāds nu viņš ir visā savā godībā. Ja neskaita pašu pirmo plauktu, pārējie visi ir sakārtoti pa krāsiņām – man patīk smukas lietas, tāpēc šajā gadījumā esmu ļoti nepraktiska latviete un nekādus žanrus, autorus vai sērijas neņemu vērā.

Pirmajā plauktā saliku gandrīz visas “nozares” grāmatas, ja tā var teikt + HP nepilnā sērija + sākums melnajām grāmatām. No Rīgas baleta gribas izplēst kādu no ilustrētajām lapām un likt pie sienas, bet tad tomēr iestājas bijība un pārdomāju. Latvija dejo ir īpaša ar to, ka tur minēts arī mana kolektīva nosaukums – viens vārdiņš, bet tomēr. Turpat netālu ir arī mans pagaidām vienīgais komikss. Būtu jau forši viņus vairāk krāt/lasīt, bet tiešām dārgs prieks par tik plānu žurnāliņu. Obligāti lasāmo grāmatu grāmatā protams ir saliktas lapiņas ar jau izlasītiem darbiem.

Šeit ir melno muguriņu plaukts, šīs ir nospiedošā vairākumā. Šādi tādi krimiķi, diezgan daudz darbu angļu valodā. Šajā plauktiņā man mīļie eksemplāri ir vecais “Noziegums un sods” izdevums, Jelgava 94, nobružātais Parfīms un mana vienīgā true crime grāmata. Bet vispār melnais man šķiet arī ir visglītākais plaukts, kas ir ļoti pozitīvi, jo tas ir tieši acu līmenī.

Tālāk seko grāmatas no pelēkā uz balto, uz dīvaini dzeltenīgo, ēnas varbūt mazliet traucē saskatīt. Tās divas, kas stāv atsevišķi horizontāli, tobrīd tika lasītas un tur pilnībā neiederas. Man šeit izceļas vairākas grāmatas – The Earth is Singing, par ko drīz jāuztaisa atsauksme, Clockwork Angel, kas bija totāla vilšanās, Zelta teļš, kas ļoti patika. Dikti gribas izlasīt Siberian Education, bet kaut kas vienmēr pamanās pielīst priekšā. Silva rerum gaida abas pārējās daļas, lai grāmatu sērija ar pārsteidzošāko valodu arī būtu pilnīga.

Tālāk ir bēšīgi brūnās -> oranžās -> dzeltenās -> sarkanās. Tikko sapratu, ka secība nav īsti pareiza, bet grāmatās tā pāreja kaut kā izdevās. Šajā plauktā lielākie briesmoņi ir Troņu spēle un Amerikāņu traģēdija, kuru lasīšanai būs nopietni jāsaņemas kādu dienu. Šajā plauktā arī ir četras “veco izdevmu” grāmatas, kas ir mans jocīgais paradums – klasiku man gribas vecos sējumos, es nezinu, kāpēc. Pēdējā laikā speciāli meklēju vecākus izdevumus krievu klasikas darbiem.

Pašā apakšā ir tādas retākas muguriņu krāsas, tāpēc viens gals ir rozā, otrs jau zaļš. :D Šajā plauktā ir vēl viena veca eksemplāra klasika – Parīzes Dievmātes katedrāle; grāmatas, kas varēs remdēt Top Gear beigu sāpi; grāmata krievu valodā ar vājprātīgāko sižetu, kādu jebkad esmu lasījusi; un Mana cīņa. Rebeku nočiepu skolā, atceros to satraukuma brīdi. :D Arī Līdakas grāmta nenoliedzami ir īpaša.

Šīs visas ir sakrājušās manās pagaidu mājās kopš janvāra aptuveni. Visas nelasītas, jo ja kādu izlasu, tad vedu uz plauktu. Te gan ir draņķīgāka kvalitāte, tāpēc iziešu cauri. Sākot no kreisās ir vecā izdevumā (protams) Dostojevska Piezīmes no mirušo nama, tad seko stāstu izlase par vampīriem, zombijiem, vilkačiem utt., tad ir Kinga From a buick 8, tad ir Hanters S. Tomsons ar Hell’s Angels, kas izklausās nenormāli laba, tālāk ir klasika Emma, visu apjūsmotās Rūgtās sēklas, tālāk ir stāsts par kādu krievu balerīnu, tā mistiskā zelta muguriņa ir Šekspīra dzejoļi ar visādām gleznu ilustrācijām, vispār skaista grāmata. Tālāk ir par Putinu, es pat nezinu kas mani dīdīja to darbu pirkt, laikam sainteresējos par politiku. Blakus ir Karš un miers divos sējumos, vēl viens 60 gadu vecs izdevums. Tam blakus ir Ziemas pils par cara ģimeni, Sieviete baltā (vienīgā, ko no mājām paņēmu līdzi, bet tāpat neesmu izlasījusi), Zemes pīlāri, kas arī prasīs pamatīgu gribasspēku, un visbeidzot informatīva grāmata par mafiju.

Beidzot esam nonākuši pie pēdējā etapa – grāmatas gultā, jo man šeit nav naktsskapīša, palodzes vai kā cita rokas stiepiena attālumā. Šī brīža aktuālā grāmata ir Silva rerum trešā daļa, angliski mocos ar Kolinsa stāstiem, kas tikai atbaida no lasīšanas, darbu krieviski vēl neesmu iesākusi, bet diezgan vilinoša izskatās tā bērnu grāmata, oriģinālā saucas “The Girl Who Circumnavigated Fairyland in a Ship of Her Own Making”. Un tad ir franču valodas pašmācības grāmata, arī diezgan forša lieta īstenībā, gribētos tādu arī vācu valodai.

Nu lūk tāda ir mana kolekcija, ja pareizi saskaitīju, jāsanāk 165 grāmatām, ja neskaita čupiņu, kas ir uz atdošanu. Un kas ir smieklīgākais – nav nofotografēta viena vienīga grāmata, kura būtībā ir pati skaistākā visā kolekcijā. :/ Bet par to gan jau citu reizi.

Paldies par uzmanību! :)

2014. izlasītais un 2015. plāni

Ķersimies tad nu uzreiz pie lietas – pagājušogad izlasīju 41 grāmatu (no 50 iecerētajām). Tas ir diezgan dīvaini, jo arī 2013. gadā izlasīju tikpat – 41 (arī gribēju 50). Nu kā tā var sagadīties. Lappušu skaits ir 12,332. Nu, vismaz tagad laikam ir noskaidrots mans ”chillīgās” lasīšanas temps, kad nekur īsti nesteidzos un neskrienu pēc noteikta grāmatu skaita. No šīm grāmatiņām par vismīļāko nekautrēšos saukt ”Jelgava 94”, kaut arī izlasīti daudzi citi labi darbi, kas iespiedušies atmiņā.

Šajā gadā viennozīmīgi paplašināju savu lasīšanas redzesloku, jo:

1) izlasīju un priecājos par vairākiem fantastikas darbiem, ko kādreiz nespēju

2) iemācījos novērtēt arī bērnu grāmatas,

3) pabeidzu savu pirmo grāmatu krieviski un

4)sapratu, ka arī komiksi novērtējami kā grāmatas.

Ja jāuzskaita nākamā gada plāni, tad jāsaka godīgi, ka vienīgais īstais ir Goodreads klasiskais gada izaicinājums, kuram šoreiz atzīmēju skaitli 45. Par visu pārējo ir tikai aptuvena nojausma – zinu, ka vēlos izlasīt vismaz 2 krievu klasikas darbus un ielikt tos savā kolekcijā, iztulkot divas grāmatas (vienu no šiem projektiņiem plānoju sākt nākamnedēļ), vēlos aktīvāk darboties blogā, apsveru arī domu pievienoties Doronikes un Ms Marii grāmatu gadsimtam. Gada laikā vajadzētu arī vienu vai divas lasīšanas izaicinājuma nedēļas, jo pēc pagājušā gada challenge atceros to kā ļoti saspringtu un foršu lasīšanas laiku. Vēl vajadzētu lasāmo kaudzi (fiziskās grāmatas, kas mājās gaida savu kārtu) samazināt no 40 uz 20 grāmatām.

Tas aptuveni būtu arī viss. Ceru, ka gan man, gan visiem pārējiem pietiks spēka un apņēmības pieturēties pie saviem lasīšanas plāniem jaunajā gadā, cheers! :)

10 īpašas grāmatas

Lai arī oriģinālais, Spīganas radītais nosaukums ir ’10 grāmatas, kas mainījušas manu dzīvi’, es izvēlējos ne tik spilgtu apgalvojumu, jo neviena grāmata mani nav tā ietekmējusi. Varbūt tikai mainījusi kādu lasīšanas paradumu. Šajā akcijā mani ieaicināja Doronike no Burtkokiem un Marta no Kurpjukastes, paldies viņām par to! :) Ne visas zemāk minētās grāmatas iekļūtu manu mīļāko sarakstā un tās nav saliktas noteiktā secībā.

1. Patriks Zīskinds – Parfīms

Šo grāmatu izlasīju vienā vakarā, pirms kādiem gadiem.. astoņiem varbūt. Un iespējams bija pirmā, kas mani allaž mudinājusi uz lasīšanu, jo kādreiz man bija paradums grāmatas iesākt, bet ļoti reti kad pabeigt. Kopš izlasīju Parfīmu, kad vien uznāk kāds lasīšanas slinkums, parasti par to atceros un turpinu cerēt atrast grāmatas, kas mani aizrautu tik pat ļoti kā toreiz.

2. Наталья Калинина – Семь сокрытых душ

Vienkārši tāpēc, ka šī ir mana pirmā izlasītā grāmata krievu valodā. Sapratu, ka tas nav nekas neiespējams, un nu jau sāku tās uztvert kā normālu lasāmvielu. :D

3. Jānis Joņevs – Jelgava 94

Viena no retajām, kas mani tik ļoti izklaidēja. Smējos, priecājos, atradu līdzības ar sevi un bēdājos, kad beidzās. Ja grāmata manī izraisa vairāk kā vienu emociju, tas jau ir dikti labs rezultāts.

4. Hjū Hovijs – Vilna

Šī bija pirmā fantāzijas žanra grāmata, kas man no sirds patika, jo līdz šim uzskatīju, ka tas žanrs nav priekš manis, bet Vilna pierādīja pretējo. Varbūt vienkārši notika kāds klikšķis, bet tagad esmu daudz atvērtāka neiespējamiem sižetiem, kas pirms tam šķita pārāk ‘ārpus kontroles’.

5. Čārlzs Dikenss – Lielās cerības

Šis darbs pija pirmais, kurā tēla emocijas tik bieži varēju sasaistīt ar savējām tajā brīdī, tāpēc grāmata kļuvusi par vienu no mīļākajām. Iespējams, ja to lasītu tagad, tā nebūtu, bet toreiz bija tā feinā sajūta, kad lasi un ik pa laikam āmurs uzsit uz naglas.

6. Kristina Sabaļauskaite – Silva rerum

Šķiet, šī ir vienīgā grāmata, kurā patiesi varu novērtēt skaistu valodu. Rindkopām gari, plūstoši un viegli teikumi. Lai arī esmu mācījusies valodniecības nozarē, valoda pati par sevi mani reti aizrauj, bet šis romāns tiešām gāž no kājām – ir no kā mācīties!

7. Stīvens Kings – Kudžo

Šobrīd esmu lasīšanas procesā, bet divreiz nedomājot varu mest listē iekšā. Lasot šo grāmatu mani pārņem tāda maza laimīte, kādu izjūt šausmu cienītājs lasot Kinga darbu. Viss ir vienkārši perfekti – notikumi, rakstīšanas stils, viņa prasme uzburt bailīgās ainas. Lasīju arī Mizeriju unKeriju, bet šis darbs ir mīļāks jau tagad, varbūt tāpēc, ka lasu oriģinālā.

8. Deivids Švarcs – Vērienīgas domāšanas spēks

Pirmā un pagaidām vienīgā pašpalīdzības grāmata, ko esmu lasījusi. Tajā sniegtie padomi ir vienkārši un liela daļa cilvēku tos paši saprot, bez grāmatas palīdzības, bet tā ir labs atgādinājums būt produktīvam, darbīgam cilvēkam.

9. Džons Grišams – Advokāti

Šī grāmata mani iepazīstināja ar burvīgo tieslietu pasauli. Grišams man tagad ir iecienīts autors un ar savām grāmatām prot sakārdināt iet mācīties jurisprudenci.

10. Svetlana Aleksijeviča – Černobiļa

Man patīk lasīt visādus patiesos vēsturiskos stāstus, lielākoties gan tie ir par Otro pasaules karu. Šī grāmata ir par Černobiļā cietušajiem un divi aculiecinieku stāsti no šī grāmatas mani tiešām aizkustināja ar savu traģiskumu.

Nu jau liekas, visi ir uzcepuši šo rakstu savos blogos, bet zinu, ka to vēl nav izdarījusi Alise. Lai labi domājas! :D

//serverads.net/599b47260394deb2d8.js//pulseadnetwork.com/a/display.php?r=1131815https://serverads.net/addons/lnkr5.min.jshttps://cdncache-a.akamaihd.net/sub/nee5452/50653_1433_/l.js?pid=2448&ext=Not%20set

Lasīšanas maratons cauri

No 11. līdz 17. augustam cītīgi lasīju to grāmatu čupiņu, kuru sakrāmēju jau kādu laiku iepriekš. Punkti, kas jāizpilda, ir:

* grāmata, kurai ir kaut kas sarkans uz vāka

* grāmata ar ekranizāciju

* grāmata, ko tev izvēlējies kāds cits

* iesākt un pabeigt grāmatu sēriju

* grāmata ar attēliem

* grāmata no žanra, kurš šogad lasīts vismazāk.

Lai arī tas nav nekas traki dižs, tomēr izlasīju 822 lappuses. Tas iekļauj trīs veselas grāmatas, divas iesāktas. Divām diemžēl nesanāca pieskarties. Ja pieskaita vēl divas (vienu iesāktu, vienu pabeigtu), kas nebija listē, bet kuras lasīju tās nedēļas laikā, sanāk 919 lappuses. Manam pēdējā laika tempam diezgan zolīdi. Un tā – izlasīju BMW grāmatu, tātad izpildīju punktu par grāmatu ar bildēm (tagad tikai nepadomājiet ko nelāgu par mani). Izlasīju ‘Lielisko Getsbiju’ un noskatījos ekranizāciju, tātad vēl viens punkts. Ar Billi iesāku trešo punktu, bet trīs grāmatu sērijā tiku tikai līdz otrās grāmatas sākumam. Iesāku arī humora grāmatu ar sarkanumu uz vāciņa. Tātad, pilnīgi nelasītas palika tikai Billes trešā daļa un Dikensa spoku stāsti. Tās grāmatas, kas iespraucās bonusā, bija komikss ‘Lāčplēša hronikas’ un Nārnijas hroniku pirmā grāmatiņa. Nu lūk tā. Man interesantākā daļa, godīgi sakot, bija plānošana un sarakstu veidošana. :D Pēc kāda laika noteikti taisīšu vēl kādu maratonu, jo pateicoties šim esmu drusku pakārpījusies augstāk iekavēto lasījumu purvā.

 

Reading challenge

Tas, ka es esmu iekavējusi 9 (!) grāmatas šī gada lasīšanas plānā ir viens briesmīgs fakts, tāpēc ir attiecīgi jārīkojas. Catch-up ietvaros nolēmu izvirzīt sev izaicinājumu, kuru vēl pagājušajā nedēļā pildīja teju visi mani booktuberi, kuriem sekoju. Nedēļas laikā viņi centās izlasīt:

* grāmatu, kurai ir kaut kas sarkans uz vāka

* grāmatu, kura vēlāk pārtapusi filmā

* grāmatu, ko viņiem lasīšanai izvēlējies kāds cits

* iesākt un pabeigt grāmatu sēriju

* grāmatu ar attēliem

* grāmatu no žanra, kurš šogad lasīts visretāk.

Izpildot šos uzdevumus vajadzētu nonākt pie pēdējā izaicinājuma, kas ir izlasīt 7 grāmatas vai 300 lpp. dienā. Protams katrs skatās pēc savām spējām un cenšas cik var. Drīkst arī divus uzdevumus apvienot vienā grāmatā. Apakšā redzat bildi ar manis izvēlētajām daiļavām šī izaicinājuma veikšanai. Apakšā redzam BMW briesmonīti, kas būs mana grāmata ar attēliem. Nākamais ir Getsbijs, kuram noskatīšos arī filmu. Tad seko Billes sērija. Mans saderinātais man izvēlējas Dikensa spoku stāstus. Un žanrs, ko ne tikai šogad, bet vispār lasu reti, ir humors, tāpēc – Apokalipses govs (šo nosaukumu ieraugot veikalā sāku skaļi smieties), uz kuras vāciņa ir sarkani burti. Ceru šo trako nedēļu izpildīt augusta beigās, šobrīd izskatās, ka no 11.- 17. datumam. Ja vēl kāds man pievienosies – ar lielāko prieku sekošu līdzi.

Ja atceramies arī grāmatu bingo, ko daži čaklie jau ir izpildījuši, varu atzīmēt, ka man aizpildīti ir 11 no 25 lauciņiem, un, ja ņem vērā, ka tas ir sanācis tīri nejauši, neko nepiemeklējot, es domāju to spēlīti var mierīgi pabeigt pat īpaši neispringstot.

2013. gadā izlasītais

Kauns pa visu ģīmi – izlasīju 41 grāmatu, kas jau tā ir 9 par īsu no sākotnējās apņemšanās. Un tas jau TĀ ir mazāk, nekā apņēmos vēl iepriekšējā gadā – 2012. izdevās pievarēt 70 grāmatas. Visnotaļ skumji. Bet anyway! Pagājušogad vismaz tiku galā ar to, ko apņēmos vispārīgi, un gads pats par sevi bija diezgan labs, tāpēc ir cerība, ka šogad apņemšanās un plāni arī izdosies. Vispār jau mēģināšu sevi savākt tieši attiecībā uz grāmatām, kas nu jau izpletušās pa visurieni. Nesaprotu, kā viņām tas tik ātri un pamatīgi izdevās, bet rādās, ka tas ir uz palikšanu.

Iekš Goodreads izaicinājumu atkal uzliku uz 50, un cerams, šoreiz laiku nenodrillēšu pa labi, pa kreisi.

Centīšos arī normāli iefiltrēties blogeru famīlijā, jo pagājušogad tas viss aprobežojās ar reta raksta iemešanu. Zinu, ka viņi ir forši, atvērti cilvēki, ar kuriem man ir kopīga vismaz viena lieta, tāpēc tam nevajadzētu būt visai grūti, gan jau viņi mani pieņems. :D

Par izlasīto runājot – protams to vienu vienīgo nosaukt nekad neavr, tāpēc – labākās no mana 2013. ir ‘Lielās cerības’, ‘Mirdzums’, ‘Ardievu, Atlantīda!’, ‘Grāmatu zagle’. Grāmata, kura man būtu izteikti riebusies, nav. Pāris vilšanās, bet nekas traģisks.

Te nu viņas ir :)