Kā man gāja lasīšanas maratonā

Īsi un konkrēti – no izvēlētajām septiņām grāmatām izlasīju trīs, ceturto iesāku un izlasīju daļu no piektās, tāpēc esmu visnotaļ apmierināta, jo tas izdevās īpaši neiespringstot. Kopā izlasīju 532 lappuses, kas, protams, nav nekas fenomenāls, bet tomēr patīkami, jo vidēji vairāk par 200 lpp. nedēļā nelasu.

Grāmatas, ko izlasīju: Brokastis Tifanijā, The Paranormal Caught on Tape un The Illustrated Book of Shakespear’s Verse. Iesāku One Day in the Life of Ivan Denisovich un izlasīju daļiņu no jau iesāktās Klārksona The Top Gear Years.

Visinteresantākā šķita grāmatiņa par Ivanu Denisoviču, to ar prieku turpinu lasīt. Šekspīra sacerējumi bija diezgan grūti uztverami, jo angļu valoda bija senlaicīga, tāpēc liela daļa bija wtf. Tifanija atstāja meh sajūtu, it kā interesanti, bet īsi stāsti reti kad atstāj iespaidu uz mani, tāpāc tos arī tik reti lasu. Un Klārksons kā jau vienmēr lika pasmidīt.

Sapratu, ka galvenais ir izvēlēties mazas, interesantas grāmatiņas, kas ātri iet us priekšu un iedvesmo pieturēties izaicinājumam, tad arī tāds lēn-lasītājs kā es varu piedalīties.

Booktubeathon 2017

Pirms pāris dienām atradu lapu, kurā sarakstīts mans 2014. gada booktubeathon plāns un kā man gāja. Izrādās toreiz nedēļā izlasīju vairāk kā 900 lappuses, kas tagad liekas kosmiski, bet biju jau par tādu lietu pilnīgi aizmirsusi. Un  kā reiz tūliņ sāksies nākamis! Tāpēc esmu visu izdomājusi, sameklējusi un gatavojos nākamnedēļ brīvajā laikā turēt degunu tikai grāmatās.

Maratons sākas no šīs svētdienas pusnakts līdz nākamās svētdienas pusnaktij (24.-30. datums). Šī gada septiņi izaicinājumi ir:

1. Lasīt grāmatu, kurai uz vāka ir cilvēks. Mana izvēle – Top Gear Years ar Klārksonu uz vāka.
2. Lasīt grāmatu, par kuru visi runā (hyped book). Man tādu nav. :D Nu, tikai Troņu spēle, bet tā ir par biezu. Izvēlējos Brokastis Tifānijā – gan jau kādreiz ir bijusi hyped, jorpojām populāra.
3. Vienu grāmatu izlasīt vienā dienā. Izvēlējos The Paranormal Cought on Tape – daudz bildīšu.
4. Lasīt grāmatu, kurā ir tēls, kurš ļoti atšķiras no tevis. One Day in Life of Ivan Denisovich – viņš ir vīrietis ieslodzījumā, es neesmu. :D
5. Vienu grāmatu lasīt tikai ārpus mājām. Šis uzdevums man nepatīk, bet ja nu tomēr, tad tā būs Aspazijas dzeja.
6. Lasīt grāmatu, kuru nopirki tikai dēļ vāciņa. Illustrated Shakespear’s Verse – uzķēros jo spīdīgs vāciņš un muguriņa.
7. Izlasīt 7 grāmatas. Nezinu, vai man tas vispār būtu reāli. Septīto izvēlējos bērnu grāmatu Viktorijas laika spoku stāsti.

Protams, visas grāmatas ir plānas un tādas, kuras tiešām varētu izlasīt vienā dienā, lai nav tā, ka nolemju sevi neveiksmei jau pašā sākumā. Klārksons tād lielāks, bet trešdaļa jau izlasīta un ātri iet uz priekšu.

Vēl kāds grasās piedalīties? Es priecātos par cīņu biedru, mani draugi nelasa. :D

Izstāde!

Pēdējo reizi, kad biju grāmatu izstādē, bija tāda kā caur-skriešana, un nebija atlikta nauda, tāpēc šogad, kad braucu viena pati un biju atļāvusi sev tērēt 55 EUR, biju dikti laimīga. No sākuma likās, ka nekas daudz drošvien nesanāks, bet tā kā bija pāris labas akcijas + maiņas punkts, atpakaļ atbraucu ar 14 grāmatām un vēl dešāku atlikumā. Ja būtu bijis līdzi kāds, kas stibītu maisiņus, gan jau iztērētu visu.

Pirmkārt, par maiņas punku. Es gaidīju ko labāku. Aizvedu savas piecas grāmatiņas, nokurām divas vēl varēja izstādē pie izdevējiem nopirkt. Manējās tika vai nu noliktas malā vai uzreiz paķertas, jo pēc minūtes jau vairs nekur neredzēju. Tikai Dostojevksis, kas bija vecāks, bija vēlāk manāms. Piedāvājums izskatījās tāds padrūms, 95% vecas grāmatas, labākajā gaījumā kādu klasiku varēja atrast. Angļu grāmatas – (cik sapratu, sestdien Robert’s books bija kaut ko atvedis) pārsvarā trilleri un romantika. Šo to atradu, bet tiešām gaidīju ko labāku.

Otrkārt, par pasākumiem. Nebiju nevienā. Gribējās paskatīties piektdien romantiskās literatūras nozīmi un sestdien Miglas un Rūmnieka jaunās grāmatas prezentāciju, un protams arī tulkotāju diskusiju ar Bereli un Meieri, bet pēc pirmajām divām stundām biju jau nokrāvusies, un tā kā nebraucu ar mašīnu, tad gribēju ātrāk mājās atpūtināt rokas.

Treškārt, no blogeriem redzēju Spīganu (pēc izskata tāpat zinu labi, ja piecus blogerus), bet tā kā esmu bailīgs intraverts kadrs, nepiegāju papļāpāt. Vispār cilvēku bija daudz, un braukt no rīta tiešām ir labākais variants. Es ticu, ka tas man ļāva izdevīgi dabūt Rīga-Pekina vienīgo eksemplāru uz svara.

Tad visbeidzot par to, ko es dabūju –

1)maiņas punktā – Remarka “Laiks dzīvot un laiks mirt” (blakus tante teica, ka esot baigi labs, lai ņemu), “Stikla pērlīšu spēle”, Annas Raisas “Merrick” (viena no viņas daudzajām vampīru un raganu grāmatām), “Kā rīkojās SS” (manās II p.k. interesēs), Zolā “Lurda” (Parīze man ir, tagad tūkst vēl Roma) un kaut kādu mazu franču grāmatiņu par briesmoni no atkritumu šahtas (ja kādreiz normāli pieķeršos tai franču valodai, būs kur patrenēties).

2) Zvaigznes 3 EUR/kg akcijā paņēmu “Rīga-Pekina”, “Nameja gredzens”, Grišama “Brokeri” un “Šantāžu” (man jau ir 7 nelasītas Grišama grāmatas paluktā, so help me lord), Bredberija “Marsiešu hronikas”, un Kinga “Strēlnieku”.

3) Jāņa Rozes 1-2-3 EUR kastēs atradu “Trainspotting” un “Requiem for a dream”, par kurām ļoti priecājos, uz dullo izvēlējos spokainos “Ghost Hunters” un “Dark Entries”, kā arī draugam nopirku Deadpool komiksu.

4) Pa vienai grāmatai nopirku: no Kontinenta – ieteica izlasīt “Sanctus”, no Madris – “Nenoslēgtais loks” (vēl II p.k.) un no Prometeja (kur man gribējās visu to galdu) – “Leksikons”.

Katrā ziņā izbaudīju šo pasākumu pēc diezgan ilga klusuma grāmatu pirkšanas ziņā. Šoreiz vairāk spiedu uz akcijām un ko tādu, ko tiešām gribējās, bet būtu lietderīgi nākamreiz arī pievērsties vārdnīcām un latviešu valodas stendam, uz ko metu acis, bet tā arī pagāju garām.

Mans prieks un lepnums

Nu jau lielākā daļa blogeru ir atrādījuši savus grāmatu krājumus, un tie bija tiešām interesanti raksti, ko lasīt. Vispār šādu rakstu gribēju taisīt jau pirms laba laika. Un tā kā rindā jau stāv kādu piecu grāmatu recenzijas – bez turpmākas vilcināšanās, prezentēju savu grāmatplauktu.

Tāds nu viņš ir visā savā godībā. Ja neskaita pašu pirmo plauktu, pārējie visi ir sakārtoti pa krāsiņām – man patīk smukas lietas, tāpēc šajā gadījumā esmu ļoti nepraktiska latviete un nekādus žanrus, autorus vai sērijas neņemu vērā.

Pirmajā plauktā saliku gandrīz visas “nozares” grāmatas, ja tā var teikt + HP nepilnā sērija + sākums melnajām grāmatām. No Rīgas baleta gribas izplēst kādu no ilustrētajām lapām un likt pie sienas, bet tad tomēr iestājas bijība un pārdomāju. Latvija dejo ir īpaša ar to, ka tur minēts arī mana kolektīva nosaukums – viens vārdiņš, bet tomēr. Turpat netālu ir arī mans pagaidām vienīgais komikss. Būtu jau forši viņus vairāk krāt/lasīt, bet tiešām dārgs prieks par tik plānu žurnāliņu. Obligāti lasāmo grāmatu grāmatā protams ir saliktas lapiņas ar jau izlasītiem darbiem.

Šeit ir melno muguriņu plaukts, šīs ir nospiedošā vairākumā. Šādi tādi krimiķi, diezgan daudz darbu angļu valodā. Šajā plauktiņā man mīļie eksemplāri ir vecais “Noziegums un sods” izdevums, Jelgava 94, nobružātais Parfīms un mana vienīgā true crime grāmata. Bet vispār melnais man šķiet arī ir visglītākais plaukts, kas ir ļoti pozitīvi, jo tas ir tieši acu līmenī.

Tālāk seko grāmatas no pelēkā uz balto, uz dīvaini dzeltenīgo, ēnas varbūt mazliet traucē saskatīt. Tās divas, kas stāv atsevišķi horizontāli, tobrīd tika lasītas un tur pilnībā neiederas. Man šeit izceļas vairākas grāmatas – The Earth is Singing, par ko drīz jāuztaisa atsauksme, Clockwork Angel, kas bija totāla vilšanās, Zelta teļš, kas ļoti patika. Dikti gribas izlasīt Siberian Education, bet kaut kas vienmēr pamanās pielīst priekšā. Silva rerum gaida abas pārējās daļas, lai grāmatu sērija ar pārsteidzošāko valodu arī būtu pilnīga.

Tālāk ir bēšīgi brūnās -> oranžās -> dzeltenās -> sarkanās. Tikko sapratu, ka secība nav īsti pareiza, bet grāmatās tā pāreja kaut kā izdevās. Šajā plauktā lielākie briesmoņi ir Troņu spēle un Amerikāņu traģēdija, kuru lasīšanai būs nopietni jāsaņemas kādu dienu. Šajā plauktā arī ir četras “veco izdevmu” grāmatas, kas ir mans jocīgais paradums – klasiku man gribas vecos sējumos, es nezinu, kāpēc. Pēdējā laikā speciāli meklēju vecākus izdevumus krievu klasikas darbiem.

Pašā apakšā ir tādas retākas muguriņu krāsas, tāpēc viens gals ir rozā, otrs jau zaļš. :D Šajā plauktā ir vēl viena veca eksemplāra klasika – Parīzes Dievmātes katedrāle; grāmatas, kas varēs remdēt Top Gear beigu sāpi; grāmata krievu valodā ar vājprātīgāko sižetu, kādu jebkad esmu lasījusi; un Mana cīņa. Rebeku nočiepu skolā, atceros to satraukuma brīdi. :D Arī Līdakas grāmta nenoliedzami ir īpaša.

Šīs visas ir sakrājušās manās pagaidu mājās kopš janvāra aptuveni. Visas nelasītas, jo ja kādu izlasu, tad vedu uz plauktu. Te gan ir draņķīgāka kvalitāte, tāpēc iziešu cauri. Sākot no kreisās ir vecā izdevumā (protams) Dostojevska Piezīmes no mirušo nama, tad seko stāstu izlase par vampīriem, zombijiem, vilkačiem utt., tad ir Kinga From a buick 8, tad ir Hanters S. Tomsons ar Hell’s Angels, kas izklausās nenormāli laba, tālāk ir klasika Emma, visu apjūsmotās Rūgtās sēklas, tālāk ir stāsts par kādu krievu balerīnu, tā mistiskā zelta muguriņa ir Šekspīra dzejoļi ar visādām gleznu ilustrācijām, vispār skaista grāmata. Tālāk ir par Putinu, es pat nezinu kas mani dīdīja to darbu pirkt, laikam sainteresējos par politiku. Blakus ir Karš un miers divos sējumos, vēl viens 60 gadu vecs izdevums. Tam blakus ir Ziemas pils par cara ģimeni, Sieviete baltā (vienīgā, ko no mājām paņēmu līdzi, bet tāpat neesmu izlasījusi), Zemes pīlāri, kas arī prasīs pamatīgu gribasspēku, un visbeidzot informatīva grāmata par mafiju.

Beidzot esam nonākuši pie pēdējā etapa – grāmatas gultā, jo man šeit nav naktsskapīša, palodzes vai kā cita rokas stiepiena attālumā. Šī brīža aktuālā grāmata ir Silva rerum trešā daļa, angliski mocos ar Kolinsa stāstiem, kas tikai atbaida no lasīšanas, darbu krieviski vēl neesmu iesākusi, bet diezgan vilinoša izskatās tā bērnu grāmata, oriģinālā saucas “The Girl Who Circumnavigated Fairyland in a Ship of Her Own Making”. Un tad ir franču valodas pašmācības grāmata, arī diezgan forša lieta īstenībā, gribētos tādu arī vācu valodai.

Nu lūk tāda ir mana kolekcija, ja pareizi saskaitīju, jāsanāk 165 grāmatām, ja neskaita čupiņu, kas ir uz atdošanu. Un kas ir smieklīgākais – nav nofotografēta viena vienīga grāmata, kura būtībā ir pati skaistākā visā kolekcijā. :/ Bet par to gan jau citu reizi.

Paldies par uzmanību! :)

2014. izlasītais un 2015. plāni

Ķersimies tad nu uzreiz pie lietas – pagājušogad izlasīju 41 grāmatu (no 50 iecerētajām). Tas ir diezgan dīvaini, jo arī 2013. gadā izlasīju tikpat – 41 (arī gribēju 50). Nu kā tā var sagadīties. Lappušu skaits ir 12,332. Nu, vismaz tagad laikam ir noskaidrots mans ”chillīgās” lasīšanas temps, kad nekur īsti nesteidzos un neskrienu pēc noteikta grāmatu skaita. No šīm grāmatiņām par vismīļāko nekautrēšos saukt ”Jelgava 94”, kaut arī izlasīti daudzi citi labi darbi, kas iespiedušies atmiņā.

Šajā gadā viennozīmīgi paplašināju savu lasīšanas redzesloku, jo:

1) izlasīju un priecājos par vairākiem fantastikas darbiem, ko kādreiz nespēju

2) iemācījos novērtēt arī bērnu grāmatas,

3) pabeidzu savu pirmo grāmatu krieviski un

4)sapratu, ka arī komiksi novērtējami kā grāmatas.

Ja jāuzskaita nākamā gada plāni, tad jāsaka godīgi, ka vienīgais īstais ir Goodreads klasiskais gada izaicinājums, kuram šoreiz atzīmēju skaitli 45. Par visu pārējo ir tikai aptuvena nojausma – zinu, ka vēlos izlasīt vismaz 2 krievu klasikas darbus un ielikt tos savā kolekcijā, iztulkot divas grāmatas (vienu no šiem projektiņiem plānoju sākt nākamnedēļ), vēlos aktīvāk darboties blogā, apsveru arī domu pievienoties Doronikes un Ms Marii grāmatu gadsimtam. Gada laikā vajadzētu arī vienu vai divas lasīšanas izaicinājuma nedēļas, jo pēc pagājušā gada challenge atceros to kā ļoti saspringtu un foršu lasīšanas laiku. Vēl vajadzētu lasāmo kaudzi (fiziskās grāmatas, kas mājās gaida savu kārtu) samazināt no 40 uz 20 grāmatām.

Tas aptuveni būtu arī viss. Ceru, ka gan man, gan visiem pārējiem pietiks spēka un apņēmības pieturēties pie saviem lasīšanas plāniem jaunajā gadā, cheers! :)