Sveiki visiem! Izmēģinu video formātu. Man tiešām nepietiek motivācijas rakstīt blogu, bet joprojām lasu un gribas runāties par grāmatām, tāpēc izmēģinu šādu variantu. Nevaru neko solīt, bet pagaidām – laipni lūgti! :)
Kā man gāja lasīšanas maratonā
Īsi un konkrēti – no izvēlētajām septiņām grāmatām izlasīju trīs, ceturto iesāku un izlasīju daļu no piektās, tāpēc esmu visnotaļ apmierināta, jo tas izdevās īpaši neiespringstot. Kopā izlasīju 532 lappuses, kas, protams, nav nekas fenomenāls, bet tomēr patīkami, jo vidēji vairāk par 200 lpp. nedēļā nelasu.
Grāmatas, ko izlasīju: Brokastis Tifanijā, The Paranormal Caught on Tape un The Illustrated Book of Shakespear’s Verse. Iesāku One Day in the Life of Ivan Denisovich un izlasīju daļiņu no jau iesāktās Klārksona The Top Gear Years.
Visinteresantākā šķita grāmatiņa par Ivanu Denisoviču, to ar prieku turpinu lasīt. Šekspīra sacerējumi bija diezgan grūti uztverami, jo angļu valoda bija senlaicīga, tāpēc liela daļa bija wtf. Tifanija atstāja meh sajūtu, it kā interesanti, bet īsi stāsti reti kad atstāj iespaidu uz mani, tāpāc tos arī tik reti lasu. Un Klārksons kā jau vienmēr lika pasmidīt.
Sapratu, ka galvenais ir izvēlēties mazas, interesantas grāmatiņas, kas ātri iet us priekšu un iedvesmo pieturēties izaicinājumam, tad arī tāds lēn-lasītājs kā es varu piedalīties.
Booktubeathon 2017
Pirms pāris dienām atradu lapu, kurā sarakstīts mans 2014. gada booktubeathon plāns un kā man gāja. Izrādās toreiz nedēļā izlasīju vairāk kā 900 lappuses, kas tagad liekas kosmiski, bet biju jau par tādu lietu pilnīgi aizmirsusi. Un kā reiz tūliņ sāksies nākamis! Tāpēc esmu visu izdomājusi, sameklējusi un gatavojos nākamnedēļ brīvajā laikā turēt degunu tikai grāmatās.
Maratons sākas no šīs svētdienas pusnakts līdz nākamās svētdienas pusnaktij (24.-30. datums). Šī gada septiņi izaicinājumi ir:
- Lasīt grāmatu, kurai uz vāka ir cilvēks. Mana izvēle – Top Gear Years ar Klārksonu uz vāka.
- Lasīt grāmatu, par kuru visi runā (hyped book). Man tādu nav. :D Nu, tikai Troņu spēle, bet tā ir par biezu. Izvēlējos Brokastis Tifānijā – gan jau kādreiz ir bijusi hyped, jorpojām populāra.
- Vienu grāmatu izlasīt vienā dienā. Izvēlējos The Paranormal Cought on Tape – daudz bildīšu.
- Lasīt grāmatu, kurā ir tēls, kurš ļoti atšķiras no tevis. One Day in Life of Ivan Denisovich – viņš ir vīrietis ieslodzījumā, es neesmu. :D
- Vienu grāmatu lasīt tikai ārpus mājām. Šis uzdevums man nepatīk, bet ja nu tomēr, tad tā būs Aspazijas dzeja.
- Lasīt grāmatu, kuru nopirki tikai dēļ vāciņa. Illustrated Shakespear’s Verse – uzķēros jo spīdīgs vāciņš un muguriņa.
- Izlasīt 7 grāmatas. Nezinu, vai man tas vispār būtu reāli. Septīto izvēlējos bērnu grāmatu Viktorijas laika spoku stāsti.
Protams, visas grāmatas ir plānas un tādas, kuras tiešām varētu izlasīt vienā dienā, lai nav tā, ka nolemju sevi neveiksmei jau pašā sākumā. Klārksons tād lielāks, bet trešdaļa jau izlasīta un ātri iet uz priekšu.
Vēl kāds grasās piedalīties? Es priecātos par cīņu biedru, mani draugi nelasa. :D
Par lāču mammu – Zvēri un cilvēki (Biruta Eglīte)
398 lpp., 2015. gads, Zvaigzne ABC,
Visi zinam, kas ir lāču mamma, kas ir Ilzīte, kāds noteikti arī atceras Mades gadījumu. Bet kas īsti ir Velga Vītola? Grāmatā stāstīsts par Velgu jau no bērnības, skolas laikiem, studiju gadiem un arī par darbu Līgatnē, kas vienkārši ir kas neticams.
Lai dotu ieskatu, viens no pārsteidzošakajiem gadījumiem ir tas, kā viņai vienai pašai izdevās izmukušo lāceni aizvilināt 1 km pa ceļu un mežu atpakaļ iekšā voljērā. Deva kārumus, runājās, pat fotografēja, un apkārt nomalē bija pārbijušies mednieki, kas nevarēja vien nobrīnīties par viņas drosmi. Šādu gadījumu ir pilna grāmata, visīstākie piedzīvojumu stāsti. Grāmatā vairākas nodaļas sadalītas “pa dzīvniekiem” – visi apraksti par lūšiem vienā, nodaļa par vilkiem nākamā utt., tāpēc arī par dzīvniekiem var daudz ko uzzināt.
Velga, man šķiet, audzinājusi visus Latvijas meža zvērus – stirnas, aļņus, lāčus, lapsas, lūšus, briežus, ežus, arī putnus un vēl un vēl… Cik nenormāli interesanti un briesmīgi grūti. Zinu, ka muļķīgi salīdzināt, bet es savu kaķenīti izaudzināju, kopš viņai bija nedēļa – ar visām nakts barošanām un ķēzīšanu kur pagadās, tāpēc es it kā mazliet saprotu Velgas saikni ar izaudzinātajiem dzīvnieku mazuļiem – lācenīte Ilzīte viņai ir kā pašas bērns, audzināts un lolots kopš dzimšanas, bet Ilzītei viņa vienkārši ir mamma – milzīgs lācis nāk pie cilvēka mīļoties un dot bučas. Viņa tāda Eiropā esot vienīgā.
Bet ne viss ir kā pasakā. Tas ir neiedomājami smags darbs, kad tu visu savu laiku velti kādai dzīvībiņai, pieķeries, un tad notiek kāds negadījums, un zvēriņa vairs nav. Pārdzīvojumi ir briesmīgi un es apbrīnoju viņas stipro raksturu gan attiecībā uz dzīvniekiem, gan darbā (jo vadība bieži pieņem pilnīgi nedraudzīgus lēmumus) un privātajā dzīvē, kas arī nav bijusi viegla.
Godīgi sakot, man pilnīgi vienalga, cik vienkāršā stāstījumā grāmata sarakstīta, es tai vienkārši aizrautīgi plūdu cauri. Smējos un raudāju, goda vārds, un man tā nekad nav. Kaut ko lasot, citreiz pasmaidu, bet kāda vēl raudāšana, tas ir absurds. Bet te nu es esmu – vakar 2.30 pa nakti sēžu un lasu ar miglainām acīm. Grāmata mani saraudināja 3x un šī ir vienīgā, kurai tas izdevies. Dikti emocionāla un mīļa grāmata, iesaku visiem dzīvnieku draugiem. Noteikti patiks arī tiem, kas lasīja Ingmāra Līdakas “Zoodārzs manā pagalmā”. No piecām zvaigznēm dodu astoņas. Esmu izsmelta un gribu uz Līgatni.
Biedējošais birojs – Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās (Vigants Lesausks, Inese Mūrniece)
2016. gads, 251. lpp., izdevējs SIA Homo Optimus
Jums kādreiz ir bijis jāzvana un kādam kaut kas jāpārdod vai jālūdz? Kādreiz arī noteikti ir zvanījis kāds no LMT vai Bites un centies pārvilināt pie sevis, bet tas droši vien neizdevās. Un kāpēc? Šī grāmata paskaidros kāpēc, un stāsta veidā palīdzēs saprast, kā pareizi cilvēkiem jāpārdod idejas un produkti.
Sāksim ar to, ka vāciņš un nosaukums liek domāt par klasisko “padomu grāmatu”, kādu ir ne mazums, un kas sola pasauli nolikt pie kājām; tāpēc biju patīkami pārsteigta, ka šeit ir gan galvenā varone, gan sižets. Magdalēna pieņemta darbā kādā igauņu uzņēmumā, kas veido un pārdod programmatūru uzņēmumiem. Meitene ātri vien saprot, ka, vienkārši zvanot un piedāvājot, viņu ātri vien atlaidīs. Klausule sāk likties biedējoša un zaļā zvana ikoniņa liek sirdij pukstēt straujāk. Es viņu ļoti labi saprotu, jo man ne reizi vien bijušas šādas pašas izjūtas, un tas ir diezgan smieklīgi. Bet patiesi! Magdalēnai ir paveicies ar lieliskiem kolēģiem un priekšnieku, kas iemāca viņai pārdošanas mākslu un labu biroja etiķeti.
Šī nav daiļliteratūra un šis nav arī norādījumu un piemēru krājums, tāpēc, es teiktu, ka panākts zelta vidusceļš, kā cilvēkam interesanti iemācīties ko jaunu un attīstīt savas prasmes līdz ar Magdalēnu, kas sāk no nulles. Šis pilnīgi noteikti ir must-read visiem, kas nodarbojas ar jebkāda veida pārdošanu, kam ir savs produkts vai piedāvājums. Soli pa solim ejam cauri pārdošanas taktikai, sākot ar to, kā pareizi uzrunāt sekretāres, kurām nekad neko nevajag, kā uzvesties tikšanās reizēs ar super-aizņemtiem biznesmeņiem un prezentēt produktu, līdz pat labai klienta apakalpošanai projekta izpildē. Un nebūt nav garlaicīgi, izlasīju divās dienās, kas man bija tiešām sen neredzēts temps. Tā vien gribas grāmatu kādam nodot tālāk, iesaku!
Ēst vārdus 