Kopš aktīvi interesējos par grāmatām un vairāk lasu, pašpalīdzības vai, kā varētu dēvēt, ‘padomu’ grāmatas vienmēr likušās muļķīgas un es vairāk esmu turējusies pie ‘tiec pats ar visu galā’ nostāju. Nu neviena grāmata tak nepadarīs tevi par miljonāru, nepalīdzēs atrast mūža mīlu nedēļas laikā un neuzlabos prāta spējas, ja tev pašam tas jau nebūs pamatos. Bet, bet, bet. Ja nu kaut kas ir tajos pamatos un tam paredzētā grāmata ir tāds labs grūdiens uz priekšu? Nu labi, attiecību jomā man tas tomēr liekas šaubīgi, bet kā ar padomiem izaugsmei kādā jomā?
Nezinu kāpēc, bet es izdomāju, ka man vajag grāmatu ‘Vērienīgas domāšanas spēks’ (Deivids Švarcs). Tā ir pirmā šāda tipa grāmata ko lasīju, un es teikšu godīgi, ka man ļoti patika. Kaut arī tā ir rakstīta piecdesmito gadu nogalē, visas idejas piemērojamas arī mūsdienām un darbs joprojām ir aktuāls un tiek izdots no jauna. Un, kaut arī no grāmatā sniegtajiem padomiem nebija atrodams nekas revolucionārs un visam rakstītajam es piekritu, bija tomēr ļoti interesanti lasīt to panākumu atslēgu apkopojumu. Darbā rakstīts par to, kā noticēt sev, netaisnoties, lietderīgi izmantot laiku, domāt pozitīvi un ar vērienu utt. Pirms tam pāris grāmatā minētos principus izpratu pati, bet tagad tiem vairāk pievēršu uzmanību un cenšos rīkoties atbilstīgi. Šī varbūt ir pirmā, bet gan jau, ka ne pēdējā šāda tipa grāmata, ko lasu. Tomēr man šķiet, ka ar šo ‘padomu grāmatu’ kategoriju nevajadzētu pārspīlēt un ka citi varbūt pat pārāk balstās uz šādi pasniegtiem padomiem. Bet kā papildinājums saviem uzskatiem šis darbs ir vērtējams kā ļoti labs. Ja rodas šaubas par autoru – viņš bija profesors Džordžijas štata universitātē, izdevis vēl vairākas līdzīgas grāmatas un izveidojis savu konsultāciju uzņēmumu. Tā ka, nevarētu teikt, ka viņš nesaprot, par ko runā. Tas, cik cilvēks no viņa teiktā saprot un paņem sev, jau atkarīgs no viņa paša.
Ēst vārdus 
Arī man ir līdzīga attieksme pret šāda tipa grāmatām. No tik slavenās The Secret sērijas esmu lasījusi “Domu spēks jauniešiem” – principā ir ļoti labi un apsveicami kultivēt pozitīvo domāšanu utml, taču visās pārējas grāmatās, kas izdotas šajā sērijā, lielākoties atkārtojas vienas un tās pašas pamācības, radot iespaidu, ka autori grib maksimāli nopelnīt par nekā jauna neizgudrošanu.
Jā tas arī ir viens no aspektiem – itkā Latvijā nav tik traki pagaidām, bet citur piemēram šāda tipa grāmatu ir miljons, bet kāda tam jēga, nesaprotu. Līdzīgi kā pie mums diētu grāmatas – tik daudz dažādu, bet ko tās dod?